Piekrītu Eiropas Savienības budžeta reformai Kopējās lauksaimniecības politikas jautājumā. Uzskatu, ka jāliek lielāks uzsvars uz to, lai saglabātu Eiropas lauksaimniecību. Tajā pašā laikā ir izvirzīts mērķis par dažādu maksājumu samazināšanu Eiropas Savienības lauksaimniekiem. No vienas puses piekrītu šim mērķi, tomēr no otras puses to apšaubu.
Samazinot maksājumus Eiropas Savienība varētu risināt tādu problēmu, kā, piemēram, tas ir Lielbritānijā. Bagātie iedzīvotāji sapērk arvien vairāk zemes un tādā veidā saņem no ES platību maksājumus. Šajā gadījumā sanāk, ka Eiropas Savienība bagātos iedzīvotāju padara vēl bagātākus, kamēr tiem, kam zemes ir maz, tie saņem maz maksājumus.
Viena no galvenajām budžeta reformām, ko pilnībā atbalstu ir budžeta veidošanas procesa izmaiņas. Līdz Lisabonas līgumam budžetu pieņēma Eiropas Padome kopā ar Eiropas Parlamentu. Tomēr šajā tandēmā lielāka ietekme uz tā veidošanu bija tieši Padomei, kamēr Eiropas Parlamentam ietekme bija mazāka. Tā kā Eiropas Savienības budžets lielākoties tiek izlietots tieši pilsoņu vajadzībām – attīstības, kohēzijas, konkurētspējas un citām jomām – lielāka loma tā veidošanā būtu jāpiešķir iedzīvotāju tieši vēlētai institūcijai, kas šajā gadījumā ir Eiropas Parlaments. Tā kā Eiropas Parlaments ir tā Eiropas Savienības iestāde, kura ir vistuvākā Eiropas iedzīvotājiem, tad šajā gadījumā tai būtu jādod lielāka vara. Iespējams, redzot to, ka viņu vēlētai institūcijai ir vara pār pašu svarīgāko Eiropas Savienības budžeta politiku, iedzīvotāji rūpīgāk izvērtēs tieši par kādu kandidātu balsot nākamajās vēlēšanās. Tas varētu palielināt iedzīvotāju interesi par Eiropas Savienības institūcijām kopumā un, iespējams, vairot optimismu, nevis Eiro skepticismu iedzīvotāju vidū.
…
