Eiropas kopējā lauksaimniecības politika

Kopējā lauksaimniecības politika izveidojās 1950. gadu beigās un tas ir kopējs Eiropas tirgus, kopēji vides un kvalitātes standarti, tā ir arī aizsardzība- savā starpā pieņemti likumi uz vienotas bāzes, lai veidotu vienotu, kopēju tirgu.
Eiropas integrācijas procesā bija jāpieņem kopējas politikas un, lai uzsāktu arī kopīgus ekonomikas procesus, tad radās idejas uzsākt kopēju lauksaimniecības politikas izveidošanu. Katrai dalībvalstij šīs intereses atšķīrās, jo Francijai tas ir izdevīgāk nekā citām valstīm. Tā gūst vislielāko atbalstu, jo šajā valstī lauksaimniecībai ir liela nozīme, tāpēc kopēja tirgus izveide Francijai bija izdevīga. Savukārt, Anglijai tas nav visai izdevīgi, jo lauksaimniecības nozare šajā zemē nav attīstīta, bet tā tāpat maksā kopējā fondā par šīs politikas sekmīgām norisēm, turklāt par lielām summām importē preces, kas, varētu teikt, veido robu Anglijas ekonomiskajos procesos.
1962.gada janvārī Ministru padome vienojās par pirmajiem kopējiem tirgus noteikumiem, pārējie sekoja līdz 1968.gadam.Vienošanās par kopējām cenām norisinājās līdz 1964.gada decembrī. Tās ieviesa sākot ar 1967. gada 1.jūliju.
Kopēja lauksaimniecības politika ir vecākā no visām integrācijas politikām, tā aptuveni aptver 25 jomas- saimniecības sfēras visos Eiropas reģionos.…