Eiropas integrācijas vēsture

Tieši Otrā pasaules kara smagās un postošās sekas lika Eiropas līderiem apjaust nepieciešamību beidzot sākt reālu valstu sadarbību un tuvināšanos. Karš kalpoja par sava veida katalizatoru, tas ir, integrācijas procesu paātrinātājs.
Eiropas valstis pēc Otrā pasaules kara bija nonākušas neierastā stāvoklī, jo galvenās valstis bija – ASV un Padomju Savienība. Integrācijas procesus Rietumeiropā sekmēja arī bailes no Padomju Savienības un komunisma tālākas izplatības. Eiropieši saprata, ka, cieši kooperējoties, kara sekas varēs pārvarēt daudz ātrāk un atjaunot agrāko Eiropas valstu ietekmi pasaulē.
Zināma loma integrācijas procesu sekmēšanā bija arī Amerikas Savienotajām Valstīm, kas uzskatīja, ka brīvs kopējais tirgus būs svarīgs nosacījums Eiropas straujākā atjaunošanā.
Eiropas apvienošanās, kas bija situācijas risinājuma meklējums no šīs atkarības, izpaudās kā mijiedarbība starp piecu valstu interesēm. Lielbritānija varēja izvirzīties par Eiropas atjaunošanas un apvienošanas vadītāju, tomēr liekot uzsvaru uz drošības jautājumiem un atsakoties pirmajos ekonomikas integrācijas pasākumos, tā piekāpās par labu Francijai, kas kļuva par integrācijas vadošo valsti.

ASV līdzdalība Eiropas ekonomiskās integrācijas gaitā tomēr ir bijusi pozitīva , pat dažos brīžos ļoti nozīmīga.…