Eiropas integrācijas vēsture. Integrācija, kopējās politikas

1962.gada 14. Janvārī Ministru padome vienojās par pirmajiem kopējiem tirgus neteikumiem, pārējie sekoja līdz 1968.gadam.Vienošanās par kopējām cenām tika panākta līdz 1964.gada 15.decembrī.Tās ieviesa sākot ar 1967. Gada 1.jūlīju.1
Tomēr Eiropas agrārā politika, tāpat kā citas jomas nevar būt iedomājam bez reformām.Jo lai gan cenu regulējošā politika nodrošināja to, ka zemnieku iztikas līmenis un dzīves līmenis bija salīdzinoši augsts, ar pārtiku tika apgādāti visi rajoni tomēr, augstais cenu līmenis ne vienmēr bija sasniedzams vidusmēra pircējam, tādēļ bija nepieciešamas reformas. Šāda tipa saimniekošana izraisīja nopietnas ekonomiskas, politiskas kā arī vides problēmas. Garantētās cenas radīja lielu pārprodukciju.Lielās fermas saražoja vairāk produkcijas un ieguva vairāk līdzekļu nekā nepieciešams to pastāvēšanai, toties mazās fermas atradās uz bankrota robežas.Ekstensīvā saimniekošana radījia nopietnas vides problēmas. Šī reformas pasaules vēstures lappusēs ir atstājusi savu devumu.Visas šīs problēmas protams radās jau nesenā Kopējās agrārās politikas pastāvēšanas laikā, tādēļ 1960 gadā Sikko Mansholts (KAP ‘’tēvs’’) mēģināja atrast risinājumu esošajai situācijai. Viņa plāns bija pirmais solis, lai nodrošinātu adekvātu resursu pielietojumu lauksaimniecībā. Fermeriem maksimalizēja valdības atbalstu, tai pašā laikā ,lai tas kalpotu arī sabiedrības interesēm. Līdz ar to par lauksaimniecības jomām vairāk nelēma tikai Lauksaimniecības ministrs bet arī cita profila ministri.…