Eiropas ekonomika pēc Otrā pasaules kara: Maršala plāns un SEPP izveidošanās, mērķi un darbības principi

Tāpat kā ASV, arī PSRS centās paplašināt savas ietekmes sfēru. Pasaulē izveidojās jauna ģeopolitiskā situācija. PSRS ietekmes pieaugums satrauca pasaules lielvalstu līderus. Viņu attieksme pret PSRS, ar ko viņi kopā cīnījās pret Hitlerisko Vāciju, strauji mainījās. Jau Otrā pasaules kara laikā ASV bija kodolieroči. Šo faktoru izmantoja, lai ierobežotu PSRS ietekmi. Starp PSRS un vadošajām Rietumeiropas valstīm veidojās „aukstā kara” politika.

Starptautiskās Ekonomiskās Palīdzības Padomes izveidošanās priekšnoteikumi.
1949. g. janvārī tika dibināta Savstarpējās Ekonomiskās Palīdzības Padome – SEPP. Galvenokārt kā reakcija uz OEEC izveidošanu 1948. t. Tajā ietilpa PSRS, Bulgārija, Ungārija, Polija, Rumānija. Albānija piedalījās 1949. g. februārī, bet VDR 1950. g. decembrī. PSRS mērķis bija: 1) panākt vēl ciešāku Austrumeiropas valstu ekonomisko un politisko integrāciju; 2) nostiprināt savu ekonomisko virsvadību; 3) izveidot tādu ekonomisko modeli, kurā katra valsts pilnībā zaudētu savu ekonomisko patstāvību. SEPP galvenā mītne atradās Maskavā. Starp 1949. un 1953. gadu SEPP darbība galvenokārt ierobežojās ar savstarpējo tirdzniecības un kredītu līgumu reģistrēšanu. Pēc 1953. g. PSRS sāka veicināt rūpniecisko specializāciju starp dalībvalstīm, lai tādā veidā samazinātu „paralēlismu” dalībvalstu ekonomikā. …