Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (EFTA). Integrācija Ziemeļvalstīs
EFTA izveide
50 gadu vidū, otrajā pusē ne visas Eiropas valstis dažādu iemeslu dēļ nevarēja atbalstīt 1 integrācijas modeli. Un tās valstis sāka dibināt kontaktus, lai sāktu kopdarbību. Sāka veidoties alternatīvais integrācijas modelis, kas atšķiras no 1 modeļa. Viena no vadošajām valstīm, kas attīstīja bija Lielbritānija, jo Lielbritānijai:
1. bija intereses ārpus Eiropas. Tās aptvēra visu pasauli.
2. bija ciešas attiecības ar sadraudzības valstīm, sabrūkot Britu kolonijām
3. Lielbritānija iebilda pret pārnacionālu principu.
4. Lielbritānijai bija nepieņemamas EOTK ārējā tirdzniecība, kas paredzēja stingru regulāciju veidojot tirdzniecību ar 3 pasaules valstīm.
5. Lielbritānijas idejas par korporāciju, par ekonomisku sadarbību atbalstīja Zviedrija, Dānija, Norvēģija.
Lielbritānija uzskatīja, ka integrācija ir laba lieta, kas balstījās uz brīvu tirgus veidošanu.
EFTA neparedzēja ārējās tirdzniecības regulāciju atšķirībā no 1 modeļa.
Bez Lielbritānijas un Zviedrija, Dānijas un Norvēģijas, EFTU atbalstīja arī Austrija, Portugāle un Šveice. Visas šīs valstis, tā dēvētais ārējais septiņnieks, kā alternatīvu Eiropas kopienām izveidoja Eiropas brīvās tirdzniecības apvienību. 1960. gada 5. jūnijā parakstot Stokholmas konvenciju par EFTA dibināšanu. Konvencija visu noteikšanas varu piešķīra EFTA Padomei, kurā katrai dalībvalstij bija viena balss. EFTA Padome lēmumus pieņēma vienbalsīgi, atskaitot nedaudzos gadījumus, kad tie pieņemti ar balsu vairākumu. Padomes darbu veicināja sekretariāts (atradās Ženēvā), bet konsultācijas sniedza vairākas komitejas (1977.gadā nodibināja Parlamentāriešu komiteju). EFTA nebija tiesas, sūdzības par pārkāpumiem izskatīja EFTA padome.
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko izskatīja, bija brīvās tirdzniecības nostiprināšana, tātad samazināt tarifus.
EFTA sastāvs samazinājās, kad 1973,gadā Eiropas Kopienā iestājās Lielbritānija un Dānija. Šinī laikā Eiropas kopiena slēdza brīvās tirdzniecības līgumus ar EFTA dalībvalstīm kā divpusējus līgumus. Pirmā augstākā līmeņa organizatoriskā saskare starp EK un EFTA notika 1984.gadā, kad kopīga ministru sapulce, kas panāca vispirms kopīgu ekspertu līmeņa saskaņošanas darbu, arī veicināja sarunas par EFTA un EK organizāciju savstarpēju līguma noslēgšanu.
EFTA dalībvalstu skaits paplašinājās ar Islandes (1970. gadā), Somijas un Lihtenšteinas (1991.gadā) pievienošanos.
…
