Eiropa ceļā uz nacionālu valstu izveidi

1356. gadā ķeizars Kārlis IV (Luksemburgu dinastija) izdeva dokumentu, kas precīzi noteica turpmāko karaļa ievēlēšanas kārtību, Zelta bullu, kas saglabāja savu spēku līdz 1806. gadam.
Bulla garantēja kūrfirstiem – tiesības spriest tiesu, kalt naudu, iekasēt muitas, iegūt derīgos izrakteņus.
Karaļa prombūtnes laikā valsti pārvaldīja Pfalcas un Saksijas kūrfirsti.
Ķeizars Kārlis IV tiek saukts par Čehijas tēvu, jo viņa valdīšanas laikā uzplauka Prāga, tika veikti vērienīgi celtniecības darbi, 1348. gadā nodibināta universitāte.
15. gs. izveidojās impērijas sanāksme – reihstāgs.
Kopš 1489. gada reihstāgs sastāvēja no trim kolēģijām jeb kūrijām – kūrfirstu, firstu (t.i. firsti, prelāti, grāfi un citi dižciltīgie), pilsētas kolēģijas.
…