Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:930191
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas – Krievijas pamieram 1920. gada 2. februārī sekoja pirmais Baltijā miera līgums, kuru parakstīja Igaunija un Krievija. Tas bija pirmais Krievijas miera līgums, kas atklāja Pirmā Pasaules kara ieguvējus un zaudētājus. Igaunijas valdības centieni panākt to, lai Krievija atzītu, ka karas uzsākšanas iemesls bija lielinieku agresija, bija neveiksmīgi, taču nozīmīgākais faktors bija Krievijas – Igaunijas miera līgumā atzītā Igaunijas neatkarība no Krievijas puses, bez tam šis līgums noteica to, ka Krievija atsakās no Igaunijas teritorijas uz visiem laikiem. Līgums sevī ietvēra punktu, kas noteica to, ka igauņi atsakās no jebkādiem kara zaudējumu atlīdzināšanas un saimnieciskām prasībām pret Krieviju. Līgums bija izdevīgs Krievijai, jo Krievijai pavērās plašas ekonomiskās iespējas, pateicoties tam, ka krievu tranzītpreces nebija apliktas ar muitu un tranzītnodokļiem. Kā pateicību Igaunija saņēma no Krievijas 15 miljonus zelta rubļus , jo Igaunija bija tā, kas pavēra Krievijai sen kāroto ceļu uz Rietumiem. Notiekošais Krievijā nozīmēja Antantes blokādes galu.
Latvijas Ārlietu ministra rokās krievu-igauņu līguma oficiālais teksts nonāca 7. ferbruārī . Šis fakts, kas atklāja notiekošo Igaunijā, rosināja arī Latvijuarī sāka gatavoties Krievijas- Latvijas miera līguma izstrādāšanai. Latvijas mērķis bija panākt kara zaudējumu kaut daļēju atlīdzināšanu, jo Latvijai bija lielas saimnieciskās pretenzijas Krievijai. 16. februārī Latvijas puse nolēma sākt miera sarunas ar Krieviju. Latvijas valdība cerēja uz Pirmā pasaules karā aizvēsto vērtīgo rūpniecības iekārtu atgūšanu un domāja, ka miera līguma noslēgšana notiks ātri, bez aizķeršanās, taču sarunas sākās divus mēnešus vēlāk par paredzēto laiku. Cēlonis šim faktam meklējams Latvijas ārlietu ministra Meirovica cerībās uz kopējām sarunām ar citām valstīm., taču 1920. gada sākumā nekas neliecināja par to, ka šis cerības varētu attaisnoties, Helsinku konferences dalībnieki rūpējās tikai par saviem interesēm, viņus neinteresēja Latvijas intereses un attīstības perspektīvas.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1124569
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties