EIRIPĪDS (ap 480-406 p. m. ē.), krasāk lauzdams atiskās traģēdijas nostiprinājušās tradīcijas, savā daiļradē būtiski atšķiras no Aishila un Sofokla, tālab viņa literārā devuma izvērtējumu lietderīgi sākt ar plašāku ieskatu vienā no šā dramaturga lugām.
Par viņa dzīvi ziņu maz. Dzimis 480. g., miris 406. g. Euripida pirmās drāmas izrādītas 455. g. Gandrīz piecdesmit gadus Euripids darbojās kā traģēdiju rakstnieks, vairāk nekā divdesmit reizes viņš piedalījās traģiku sacensībās, bet pirmo vietu ieguva tikai piecas reizes. Izskaidrojams tas galvenokārt ar konservatīvi noskaņoto atēniešu negatīvo attieksmi pret dzejnieka jauninājumiem dramaturģijā, toties vēlāk hellēnisma laikā Euripids bija viens no iemīļotākajiem autoriem. Ar to arī izskaidrojams, ka no Euripida drāmām līdz mūsu dienām saglabājušās 19 traģēdijas un daudz fragmentu.
Par viņa dzīvi stāstīja daudz izdomājumu, dažus atrodam Aristofana komēdijās — viņš bijis nabadzīgas sakņu tirgotājas dēls, viņa personiskā dzīve bijusi nelaimīga un beidzot viņu kā «sieviešu ienaidnieku» saplosījušas sievietes.
No paša dzejnieka darbiem var secināt, ka Euripids bijis ļoti izglītots cilvēks, viņš labi pazinis sava laika literatūru un filozofiju. Rakstnieka darbos manāma filozofu Anaksagora, Protagora un Sokrāta mācību ietekme. Antīkie autori tēlo Euripidu kā vientulības un grāmatu mīļotāju, kas uzskatīja par labāku nodoties filozofijai un literatūrai nekā piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē. Tas nenozīmē, ka Euripids bija atteicies no sabiedriski politiskās darbības; viņa drāmas skāra tā laika aktuālākās problēmas, tāpēc arī . Euripidu mēdz saukt par filozofu uz skatuves, kas vērīgi ieskatījies dzīvē un asi reaģējis uz sava laika svarīgākajiem notikumiem.…
