E.H.Eriksona psihosociālā un Z.Freida psihoseksuālā attīstības koncepcija

7. Ģenerativitāte, sastingums
Vecums: Agrīnie brieduma gadi (30-50)
Ēriksons uzskata, ka šī dzīvesposma saturs ir ‘’ģenerativitāte’’ jeb radošā atjaunošanās. Tā nav vienīgi ģimenes veidošana un bērnu radīšana, bet arī radoša darba veikšana, kurā ietilpst arī intereses un darbība, kas virzīta ne vien uz sevi, bet arī uz citiem. Ja ģenerativitāti neizdodas īstenot, pēc Ēriksona domām, notiek pašabsorbcija.
Tagad vairs nepiederam jaunākajai paaudzei, un ar to jāsamierinās. Šajā atziņā rodama dzīves posma bīstamība, tomēr piederība brieduma paaudzei nozīmē arī plašāku, notikumus aptverošu redzesloku un un lielāku atbildību.

8. Integritāte, Noderības zudums, Vilšanās
Vecums: vēlīnie brieduma gadi (50- miršanai)
Beidzoties brieduma gadiem un sākoties vecumam, notiek vairākas būtiskas pārmaiņas. Ēriksons (E.H.Erikson) šo laiku raksturo kā periodu, kad vai nu nostiprinās integritāte vai arī cilvēks ieslīgst izmisumā un rūgtumā.
Tagad nepieciešama gluži reāla pārkārtošanās, jo ceļā stājas grūtības saistītas ar to, ka:
• Ķermenis noveco un cilvēku piemeklē dažādas kaites;
• Slimo un mirst draugi un pazīstamie;
• Palielinās neizpratne paaudžu starpā
• Sarūk garīgā ietilpība;
• Grūtāk pārspēt citus un izvirzīties
• Rodas sarežģījumi darba tirgū
…