Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
Egle – egles uzbūve, sakņu sistēma, čiekuri, sēklas | 3 | |
Egle – jūtīgums, dekoratīvās formas | 4 | |
Egle – slimības, kaitēkļi | 5 | |
Egle – cirsmas | 6 | |
Egles manā mežā – finansiālā puse | 7 | |
Egles manā mežā – finansiālā puse | 8 | |
Egles manā mežā – finansiālā puse | 9 | |
Egles manā mežā – saimnieciskā puse | 10 | |
Egle mūsdienās | 11 | |
Mežs un tā eksports | 12 | |
Mežs un tā eksports | 13 | |
Attēli | 14 | |
Attēli | 15 | |
Attēli | 16 | |
Attēli | 17 | |
Secinājumi | 18 | |
Izmantotā literatūra | 19 |
Egles uzbūve
Mūžzaļš vienmāju priežu dzinuma skuju koks. Parastās egles mūža ilgums ir 200 – 300 gadu. Tā sasniedz 40 m augstumu, 3,8 m apkārtmēru. Garumā aug līdz 80 – 120 gadu vecumam. Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka, atlobās sarkanbrūni līdz sarkandzelteni. Skujas pa vienai, tumšzaļas, četršķautņainas, ar kātiņu, pie koka paliek 5 – 7, reizēm pat 10gadus. Parastā egle sāk ziedēt 25 – 30 gadu vecumā.
Latvijā pirmā suga – parastā egle. Tā sastopama visā republikā – veido tīraudzes vai mistraudzes un aizņem 17,6% mežu kopplatības.
Sakņu sistēma
Eglei ir sekla sakņu sistēma, novietota virsējā augsnes slānī. Ja egļu audze nav aizsargāta no valdošā vēja puses ar citu audzi vai mežmalas kokiem, tās bieži izgāž vējš.
Eglēm tīk auglīga, viegli skāba mālsmilts un smilšmāla, kā arī viegli podzolēta kūdraina augsne, skābu trūdu veido skujas un citi atbirumi.
Egles slikti pārnes pārpurvošanos. Egle ir izteikta ēncietīga suga. Ilgi var augt zem citām koku sugām. Aug kopā ar visiem citiem mūsu meža kokiem, jaunībā tie egli pāraug un pasargā. Gadiem ejot, egle apsteidz baltalkšņus, iesniedzas arī citu sugu koku valdaudzē, vienīgi priežu mežā, trūcīgākos augšanas apstākļos, arvien paliek pāraugtas.
Čiekuri, sēklas
Egles zied maijā, un čiekuri ienākas tā paša gada oktobrī. Sēklas izbirst pavasarī – martā, aprīlī, tās ir tikpat lielas kā priedei, bet kopā sabērtas – brūnā krāsā.
Ziedi – viendzimuma, zied 5 – 6 ziedi. Vīrišķie ziedi sakopoti dzeltenos, sākumā sarkanīgos mikrostrobilos, ko parasti sauc par čiekuriem. Uz čiekura ass pamīšus sakārtotas nelielas segzvīņas. Katrā to žāklē atrodas otrādi olveidīga vai rombiska sēklzvīņa, kam pie pamata ir divi sēklaizmetņi, no kuriem attīstās sēklas. Sēklām nogatavojoties, segzvīņas izaug stipri lielākas, pārkoksnējas un kļūst par čiekurzvīņām. Parastajai eglei čiekuri ir brūni, nokareni, 10 – 16 cm gari, nogatavojas ziedēšanas gada rudenī, no koka nokrīt veseli pēc sēklu izbiršanas. Sēklas sāk izbirt nākamajā gadā.
…
Uzdevumi ievākt informāciju par egli apstādīt 5 ha – ievākt sēklas, izaudzēt stādus, izaudzēt egles salīdzināt mūsdienu egles izmantošanu ar seno latviešu egles pielietojumu aprēķināt un ar aprēķiniem pamatot egļu meža atražošanu pie mūsdienu straujās mežu izciršanas pievienot paraugu ar sēklām
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ūdens piesārņojums un tā novēršana
Konspekts vidusskolai2
-
Mājas kaķu šķirnes, to izcelšanās
Konspekts vidusskolai12
-
Asinsrites orgānu sistēma zivīm
Konspekts vidusskolai4
-
Kalks
Konspekts vidusskolai2
-
Dabas vielas uzturā
Konspekts vidusskolai2