Daba un klimats
Nīlas ieleja applūda katru gadu, lai to apsaimniekotu, vajadzēja veikt apūdeņošanas darbus. Deltā nosusināšanas darbus.
Ēģipte bija samērā noslēgta zeme – rietumos plašs smilšu tuksnesis. Kalnainajam Arābijas tuksnesim austrumos cauri veda grūti veicams ceļš uz sarkano jūru. Pa Nīlu augšup varēja nokļūt Kušas zemē. Delta uzturēja sakarus ar Vidusjūru. Zemes ceļš pāri Suecas zemes šaurumam nodrošināja sakarus ar Priekšāziju.
Ārpus Nīlas ielejas austrumu tuksnešainajā kalnienē bija nedaudzas vara un zelta atradnes un bagātīgas dažādu akmens šķirņu ieguves vietas. Kokmateriālu, metālu un citus materiālus ieveda.
Dievi un valdnieki
Ēģiptes panteonā pirmdievs bija Atums, kas radies no Neesamības (atbilst sengrieķu haosam). Viens no pirmajiem dieviem bija Saules dievs Ra. V dinastijas laikā tas kļuva par visas valsts dievu un faraons tika uzskatīts par viņa dēlu. Vidus valsts laikā lielāku nozīmi ieguva Ozīriss, mirušo valsts valdnieks un viņsaules tiesnesis, arī auglības un ūdens dievs, ka iemiesoja ikgadēju zemes “atjaunošanos” pēc plūdiem. Pēc ēģiptiešu priekšstatiem, valdnieks bija viņa dēla Hora iemiesojums. Ozīrisa sieva un Hora māte bija auglības, ūdens un vēja dieve, arī ģimenes, sievas un mātes aizgādne.
Vidus valsts laikā līdzās Ra sāka izvirzīties Tēbu saules dievs Amons. Viņam saplūstot ar Ra, radās jauns dievs Amons-Ra, kurš Jaunās valsts laikā kļuva par ēģiptiešu galveno dievu.
Ēģiptieši pielūdza Nīlu kā dievību Hapi, kas dod valgmi un dzīvību. Ļoti nozīmīga bija Ra meita Maata, taisnības un patiesības, tiesiskās kārtības un ētisko normu dieve, gudrības dieva Tota sieva.
Ēģiptiešu uzskatīja, ka cilvēka personība sastāv no vairākām daļām, no kurām vissvarīgākais ir ķermenis, viņa garīgais dubultnieks un dzīvības spēks KA, ka arī dvēsele BA. Pēc viņu priekšstatiem, mirst tikai ķermenis, bet, lai nodrošinātu pēcnāves dzīvi, kapā visām sastāvdaļām atkal jāapvienojas. Tāpēc bija jāsaglabā ķermenis, kā rezultātā radās mumifikācija.
Reliģijā līdztekus Amona – Ra kultam pastāvēja dažāda veida lokālie kulti.
Faraona Amenhotepa IV valdīšanas laikā (1364 – 1347 g.p.m.ē.) notika reliģijas reformas mēģinājums, viņš kļuva par monoteistu, iedibināja viendievību. Lai simboliski attēlotu Dieva visuresamību un varenību, Amenhoteps izvēlējās sauli. Dievs Atons – saules disks. Pats Amenhoteps nomainīja vārdu un lika saukt sevi par Ehnatonu – “Atonam derīgo”. Aizliedza pielūgt visas citas dievības. Taču reliģijas reforma neguva atbalstu sabiedrības zemākajos slāņos.
Ehnatona pēcnācējiem izdevās viegli iznīcināt monoteismu. Ehnatona pēcnācējs Tutanhamons sāka iznīcināt Atona kultu.
19. un 20.dinastijas valdnieku lielākā daļa (11 faraoni) nesa Ramzesa vārdu. Slavenākais Ramzess II. Par paradumu kļuva iepriekšējo valdnieku atdarināšana, piedēvējot viņu darbus un nopelnus jaunajam.
…
