Ēģipte un Mezopotāmija

1. daba un klimatiskie apstākļi
Ēģipte
Žilbinoša saule, karstums. Divtūkstoš .kilometru gara oāze ar dateļu palmām un ziedošiem laukiem. Ēģipte bija noslēgta zeme, stipri izolēta no pārējās pasaules, arī sakaru iespējas ar kaimiņiem bija apgrūtinātas. Rietumos plašais bezūdens smilšu tuksnesis ar retām oāzēm senatnē bija gandrīz nepārvarams. Kalnainajam Arābijas tuksnesim austrumos cauri gāja ne viegli veicams ceļš uz Sarkano jūru, pa kuru tika uzturēti neregulāri sakari ar Arābiju un Putnu (domājams Somālijā). Pa Nīlu augšup varēja nokļūt Kušas zemē (Ziemeļnūbija), kaut arī traucēja krāces. Delta uzturēja sakarus pa Vidusjūru, galvenokārt ar tās austrumu piekrasti un Kipru. Izmantojot zemes ceļu pāri Suecas zemes šaurumam, Ēģiptei bija visai intensīvi sakari ar Priekšāziju

Mezopotāmija
Plaša ieleja starp Tigras un Efratas upēm. Bagāta flora. Nav norobežota ar tuksnešu un kalnu joslu kā Ēģipte. Tigrs un Eifrats bieži un pēkšņi uzplūdi. Divupe bijusi arī visai pieejama ieceļotājiem un iebraucējiem. Tas kopumā atstājis iespaidu uz Divupes cilvēku raksturu un kultūras īpatnībām, tādām kā mainību, nestabilitāti un daudzveidību.
…