E.Fromma darba "Mīlestības māksla" analīze

Vairākums cilvēku uzskata, ka mīlestības sākotnējā nozīme ir tikt mīlētam, nevis mīlēt. Bet mīlestība ir māksla un tā prasa zināšanas un piepūli. Ja mēs gribam iemācīties mīlēt, mums jādara tas pats, ko mēs darītu, ja vēlētos apgūt jebkuru citu mākslas veidu.

Par mīlestību – kā atbildi uz cilvēka eksistences jautājumu.
Cilvēka atšķirtības apziņa bez atkalapvienošanās mīlestībā – ir kauna avots. Vienlaicīgi tas ir vainas sajūtas un nemiera avots.
Sadists un mazohists nespēj dzīvot viens bez otra. Vienīga atšķirība ir tā, ka sadistisks cilvēks izrīko, izmanto, aizvaino, pazemo, bet mazohistisks cilvēks tiek izrīkots, izmantots, aizvainots, pazemots. Dziļākā emocionālā nozīmē atšķirīgā ir mazāk, nekā kopīgā: saplūšana bez integrēšanās. Ja jūs to saprotat, tad nebrīnīsieties, atklājot, ka cilvēks izturas gan kā sadists, gan kā mazohists – parasti attiecībā pret dažādiem objektiem.
Mīlestība ir aktīva interese par dzīvi un mūsu mīlestības objekta lološana. Mīlestība un darbs ir nedalāmi. Cilvēks mīl to, kā labā viņš strādā, un cilvēks strādā tā labā, ko viņš mīl.
Runājot par divu pieaugušo mīlestību, tiek domāts galvenokārt par otra cilvēka garīgajām vajadzībām. …