Tomēr katrai lietai ir sava negatīvā puse un šajā gadījumā tā ir iespējamība, ka vara tiek izmantota neīstajā laikā un vietā. Pārsvarā augšminēto īpašību cilvēki ir varas kāri, kam nerūp apkārtējie, viņi ir rupji un neiecietīgi. Šāds konflikta risināšanas ceļš ir izdevīgs vien īslaicīgi.
Manuprāt, viens no muļķīgākajiem konflikta novēršanas veidiem ir izvairīšanās. Šāda risinājuma praktizētājs visbiežāk ne cik augstu nevērtē ne sevi ne citus. Izvairoties no problēmas risināšanas, kas iespējams ir paša radīta, atbildība par to tiek uzvelta citiem, kas nav pieļaujams. Sīkos konfliktos šāda neiejaukšanās gan var atvēsināt prātus, tomēr tas nav paņēmiens, ko varētu ieviest sistemātiskā praksē, ka veidu, kas nes augļus no konfliktiem. Izmantojot gudri šo paņēmienu ir iespējams iegūt laiku, kas ir visnotaļ pozitīvi, tomēr ne vienmēr der un ar laiku tomēr ir jārisina problēmas, nevis jāvilcina laiks.
Vislabākais veids, kā risināt konfliktus, manuprāt ir kompromisa rašana. „Kompromisa taktika ir visefektīvākā patiešām sarežģītu problēmu risināšanā, kā ari tad, ja starp konfliktā iesaistītajām pusēm pastāv spēku līdzsvars. Kompromiss ir metode, ko var izmantot gadījumos, kad visas pārējās jau izgāzušās un pretinieki izrāda gatavību noskaidrot viedokļu atšķirības, lai vienotos par abpusēji pieņemamu risinājumu.”
Šāda kompromisa prasme lieliski noder cilvēkiem, kas strādā tirdzniecībā, jo šajā nozarē ir peļņa tiek gūta vien tad, ja tiek panākti sev labvēlīgi nosacījumi. …