Komunikācija ir daudz vairāk nekā vienkārša, lai arī bieža aprunāšanās. Agrāk šī vārda nozīme iekļāva sevī arī materiālu labumu došanu vai dāvināšanu. Laika gaitā vārda jēga šo nozīmi zaudēju, un to lietoja tikai sniedzot vai pārraidot netaustāmas, citiem vārdiem, abstraktas lietas. Komunikācijā galvenā loma jāpiešķir valodai vai vienkārši izteiktiem vārdiem. Savstarpēja komunikācija parasti notiek ar kādu nolūku un zināmu nozīmi, un, skatoties dziļāk, var teikt, ka tā izpaužas kādas personas būtība un prasme kontaktēties ar citu cilvēku, pie tam tā, lai viņš tiktu saprasts. Komunikācija ir process, kur ar vispārēju simbolu palīdzību tiek veikta domu apmaiņa starp cilvēkiem. Komunikācijas nolūks un izplatītākie simboli (parasti valoda) ir ļoti svarīgi faktori, bet tomēr tie neļauj izteikt visu vēlamo pilnībā. Piemēram, emocijas un jūtas ir absolūti nemateriālas, bet tās noteikti ņem līdzdalību komunikācijā. Dažreiz komunikācija tiek gan virzīta, gan attiecīgi uztverta tieši apziņas un zemapziņas robežjoslas līmenī.
Būtiskākie elementi komunikācijā ir sociālie kontakti (lai varētu komunicēties, personām jābūt tieši saskarsmē vienai ar otru), kopējie sazināšanās līdzekļi (abām komunikācijās pusēm jābūt kopējai valodai vai vienotai sadarbības idejai), domas un idejas pārraide - transmisija (ziņojumam, kura dēļ notiek komunikācija jābūt izklāstītam skaidri un saprotami), savstarpēja saprašanās (ziņojumam jābūt skaidri un pareizi uztvertam un pienācīgi izskaidrotam).…
