V.Renģe uzskata, ka agresivitātes līmenis var būt ģenētiski nosacīts, proti, to var ietekmēt bioloģiskie, vides un sociālie faktori. Piemēram, bērns, kurš dzimis un audzis nelabvēlīgā vidē, bieži vien savu agresiju izpauž nodarot pāri citiem sava vecuma bērniem rotaļu laikā un pēcāk tas var vai nu morāli vai fiziski iespaidot savu sievu vai draudzeni.
Cilvēka viedokli, tālāko rīcību, emocionālo stāvokli un uzvedību mūsdienās visbiežāk ietekmē reālu vai iedomātu cilvēku klātbūtne, S. Forvarda un D.Frēzere to ir definējušas kā konformitāti, kas rodas grupas spiediena rezultātā. Konformitāti ietekmē personība, piemēram, cilvēki ar augstu intelektu nepakļaujas grupu spiedienam, dzimums - sievietes tas var skar daudz vairāk nekā vīriešus arī grupas lielums ietekmē ietekmēšanu un ir konstatēts, ka 3 - 4 cilvēku grupā iespaidošana ir vislielākā. Jāmin arī tādi faktori kā – grupas saliedētība un statuss, piederība, sociālais atbalsts, mazākuma ietekme un kultūra. Taču, ne tikai grupai ir ietekme uz personas dzīvi un ikdiena, arī mēs paši ietekmējam savu emocionālo stāvokli un uzvedību, respektīvi, tiek uzskatīts, ka cilvēkam ir nevis tikai viens patiesais „es”, bet vairāki, kas attiecīgajā situācijā ņem virsroku, ir dienas, kad nejūtamies kā mēs paši, mums ir slikta pašsajūta vai tieši pretēji tas ir labs un pacilāts. Mēs izvēlamies darīt lietas, kuras parastā dienā nedarītu. Socioloģijā tiek izvirzītas 3 iekšējā „es” sastāvdaļas, tas ir, materiālais „es”, sociālais „es” un garīgais „es”. Protams, šim iedalījumam var nepiekrist un uzskatīt, ka cilvēku veido tā attiecības ar citiem cilvēkiem, to izturēšanā un identitāte, liela loma šeit ir arī pašvērtējumam un pašvērtībai, tam kā mēs redzam sevi iederīgu starp citām grupām un indivīdiem.
…