Edvards Virza īstajā vārdā Jēkabs Liekna. Dzimis 1883.gada 27. decembrī Emburgā,vēlākā Salgales pag. “Rāceņos’’. Apbedīts 1940.gada 1. martā Rīgā, Meža kapos.
Šis cilvēks ir latviešu 19.gs. dzejnieks, saimieku ģimenē dzimis puisis, mācījies Salgales pamatskolā, vēlāk beidzis Bauskas pils skolu. 1904.gada maijā Maskavā klausījies lekcijas tautsaimniecībā un tieslietās. Pēc tam dzīvojis dzimtajās mājās ‘’Billītēs”. Mācījies arī franču valodu un atdzejojis franču autora darbus. 5.latviešu strēlnieku pulkā mobilizēts 1916. gadā. No 1917.-1918. gadam Petrogradā darbojies Latviešu nacionālajā padomē, tās uzdevumā sarakstījis eseju ‘’Izpostītā Latvija”. Kurā parādījis savu rūgtumu un sāpes par Latvijas zemnieku darba augļu iznīcināšanu, par kurzemnieku un zemgaliešu bēgļu gaitām. Sākot ar 1918. gada nogali strādājis par žurnālistu nacionālās valdības laikrakstos Liepājā un Valkā, publicējies arī laikrakstā ‘’Tautas Balss’’. Strādājis 1919. gada rudenī, laikrakstā ‘’Latvijas sargs’’.…