Konstruktu izplatība Kellija teorijā ir cieši saistīta ar kognitīvās sistēmas izmaiņām, kuras viņš apzīmē kā augšanu, attīstību vai patības realizāciju. Izziņu Kellijs definē kā „sarežģītu hierarhisku sistēmu, kas sastāv no personiskajiem konstruktiem, kas iegūti pieredzē un tagadnē determinē un kontrolē tos veidus, kādos personība reaģēs uz ienākošo informāciju (Karpova, 1998). Šajā sistēmā ir iespējamas izmaiņas, jo dažādas koncepcijas ir iespējams brīvi izvēlēties un brīvi izplatīt. Kellijs uzskatīja, ka pārmainot izplatāmo konstruktu, notiks pārmaiņas arī subordinācijas konstruktos.
Kellijs konstruktus pēc kvalitātes iedala:
1) pirmkārtējos jeb primāros („jā – nē”, šeit iekļaujas arī konstrukti, kuri iekļauj citus elementus, kuri nevar būt saistīti ar citiem konstruktiem, melnbalta domāšana);
2) konstelācijas (stereotipi, sastopoties ar noteiktu konstruktu kombināciju, izveidojas šablons un turpmāk jaunā pieredze tiek salīdzināta ar šo šablonu);
3) pieņēmumu (piedāvājumu, hipotēžu u.tml) konstruktos.
…