Interesanti, ka cilvēka tieksmi veidot ar atsevišķiem indivīdiem ciešas emocionālas attiecības, nenosaka viņa vēlme pēc mierinājuma un drošības. Būtībā viens no iemesliem, kāpēc cilvēki apvienojas grupās, literatūrā tiek minētas sociālās vajadzības, nemaz neparedzot, ka cilvēkam varētu būt svarīgas attiecības pašas par sevi, nevis tie labumi, ko tās pēc tam varētu dot. Boulbija teorija šo ideju attīsta un noliedz, ka pieķeršanās ir pakārtota citām cilvēka vajadzībām. Es domāju, ka ikdienā cilvēki ir pieraduši domāt ačgārni un līdz ar to rodas daudz un dažādi sarežģījumi, veidojot jebkāda līmeņa attiecības.
Attīstības ceļu modelis paredz, ka bērnam dzimšanas brīdī ir potenciāli atvērti daudzi ceļi, bet to, kuru ceļu viņš ies, jebkurā brīdī noteiks interakcija ar cilvēku, kas konkrētajā brīdī būs viņam līdzās (VII nodaļa, 133 lpp)
Man ļoti patīk šī ideja, ka ikvienam ir neskaitāmas izvēles iespējas, ko var ietekmēt cilvēki, kas mijiedarbojas ar konkrētu indivīdu. Tādējādi var redzēt, cik lielu uzmanību Boulbijs vērš uz indivīda apkārtējo vidi, ģimeni, draugiem un arī plašākām sociālām grupām. Būtībā, kā jau minēju iepriekš, visu savu dzīves pieredzi indivīds iegūst no cilvēkiem, ar kuriem viņam ir kādas attiecības – dziļāku ietekmi atstāj tuvākie cilvēki, ne tik lielu ietekmi atstāj mazāk svarīgi cilvēki. Līdz ar to ir vēlreiz vērts atgādināt abu vecāku lomu bērna attīstībā, kas pēc tam noteiks visu viņa dzīvi. Kāpēc cilvēki bieži ir nelaimīgi? Lielākā daļa atbilžu ir tieši rodamas indivīda bērnībā, situācijās, kuras it kā apkārtējiem neko daudz nenozīmēja, bet bērnam nozīmēja visu. Par to ir vērts padomāt ikvienam vecākam.
…