Aktīnijas sastopamas visu pasaules jūru piekrastes ūdeņos.Vislielākā skaitā un visdaudzveidīgākās ir koraļļu rifos tropu joslā.Aktīnijas ir dzīvnieku zemākā forma – zarndobumaiņi.Viņu ķermenim ir viena atvere, kas kalpo gan kā mute,gan izvadkanāls.Aktīnijām jeb jūras anemonēm ir paplašināta pamatne jeb pēda, cilindriskas formas ķermenis un taustekļi mutes daļā.Līdz 1,5 m augstas.Tā ir atradusi sev paslēptuvi no lielajām zivīm.Savukārt „paklājs”lielāko daļu mūža pavada piestiprinājies jūras dibenā.Tas gaida, kad garām peldēs barība,lai noķertu to ar saviem indīgajiem taustekļiem.Šis „paklājs”ir plēsējs.Tiesa,ir atsevišķas zivju sugas, ko tas neaiztiek, piemēram, klaunzivis.Aktīnijas jeb jūras anemones sastopamas visdažādākajās krāsās, formās,kā arī caurspīdīguma pakāpēs.Zināms vairāk nekā 1000 aktīniju jeb jūras anemoņu sugas.
Aktīniju kāpuri pārvietojas ar pulsējošiem zvaniem.
Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastē dzīvo vairākas aktīniju sugas.Visbiežāk sastopami ir Tealia ģints pārstāvji- mazas, brūnas vai zaļas aktīnijas, kas dzīvo piekrastes ūdeņos un ir pakļautas paisuma un bēguma iedarbībai.Paisuma laikā var redzēt viņu izstieptos taustekļus.Slēpņos starp klintīm jūrā var ieraudzīt tā sauktās jūras rozes – aktīnijas,kurām ir zaļi taustekļi ar violetiem galiņiem.Vislielākā –cilindriskā aktīnija – ir sastopama tikai dziļos ūdeņos.
…