Pirmie pasaules uzskati par organiskās pasaules un cilvēka izcelšanos:
1831. gadā Čārlzs Darvins (dzimis 1809. gada 12. februārī, miris 1882. gada 19.aprīlī.) devās ceļojumā apkārt pasaulei ar kuģi „Bīgls”. Brauciena mērķis bija savākt dabas zinātnisku materiālu, kas pierādītu, ka pasauli radījis Dievs. Pēc pieciem gadiem Darvins atgriezās un sāka materiāla apkopošanu. Pagāja 22 gadi, un 1859. gadā iznāca Darvina grāmata „Sugu izcelšanās”, kurā viņš noliedza pasaules radīšanas iespēju, tās vietā cildinot evolūciju – mācību par dabas eksistences cīņu, par pielāgošanos, lai izdzīvotu. Tas bija pārmaiņu laiks zinātnē, sabiedrībā.
Jau 19.gadsimtā pastāvēja zinātnes nozare kreacionisms, kas ar zinātnes datiem centās pamatot, ka pasauli radījis Dievs, un kreacionistu uzdevumā Darvins arī devās apceļot pasauli. Varētu domāt, ka Darvins atklājis kaut ko pārliecinošāku. Tieši to jau arī pasaulei mēģināja ieskaidrot, un arī līdz šai baltai dienai daudz kur uz Zemes, arī pie mums Latvijā, neko citu, kā evolucionismu nezina. Diemžēl, tā ir tikai ideoloģiska viltība, un tai par upuri, iespējams kritis arī pats Darvins. Ja cilvēkam ieskaidro, ka daba radusies nejauši, tad zūd tās vērtība, zūd cieņa pret dabu, zeļ dabas izlaupīšana, sugu izkaušana, notrulinās sirdsapziņa. Nevar krist arī otrā galējībā kā dažos ASV štatos, kur skolā dabas zinātņu stundās mācot tikai kreacionismu. Cilvēkam jāļauj analizēt un izprast pašam. Bet fakti, ja nekas netiek sagrozīts, liecina par labu kreacionismam.…
