Personu apdrošināšanas veidu objekts ir cilvēka dzīvība un fiziskais stāvoklis, bet risks ir nepareizi noteikt dzīvēs ilgumu.
Dzīvības riska apdrošināšanu varētu saukt par “tīro” dzīvības apdrošināšanu. Tā ir piemērota, ja vēlamies nodrošināties tikai nāves gadījumam, īpaši ģimenēm, kuru ienākumi ir nelieli un kuriem ir svarīgi būt nodrošinātiem apgādnieka nāves gadījumā, jo, ja apgādnieks nomirst, no valsts sociālās apdrošināšanas var sagaidīt tikai nelielas izmaksas.
Dzīvības riska apdrošināšanas gadījumā cilvēks iemaksā noteiktu prēmiju (parasti 0,5%- 2,5% no apdro1sinājuma summas) un, iestājoties apdrošinātā nāvei, visu atlīdzību( apdrošināšanas summas apmēra) saņem likumiskie mantinieki vai polisē norādītās personas. Ja cilvēks laimīgi nodzīvo līdz apdrošināšanas termiņa beigām, viņš nesaņem ne atlīdzību, ne arī iemaksu.
Jaukta tipa apdrošināšanas ar kapitāla uzkrāšanu gadījumā no iemaksām veidojas uzkrājums. Ja apdrošinātais nomirst kaut vai nākamā dienā pēc apdrošināšanas līguma stāšanās spēkā un ir paspējis veikt tikai vienu iemaksu, arī tad mantinieki saņems visu apdrošinājuma summu. Ja apdrošinātais nodzīvo līdz apdrošināšanas termiņa beigām, viņš var saņemt iemaksas kopā ar krāšanas laikā pieaugušiem procentiem
Uzkrājoša apdrošināšanā persona iemaksājot apdrošināšanas prēmijas krāj naudu gadījumam, ka būs sasniegts vai nu konkrētais mērķis vai nu konkrētais termiņš. Un ja tas notiek tad persona saņem apdrošināšanas summu un % par kapitāla izmantošanu. Šajā gadījumā apdrošinātājs darbojas līdzīgi bankai.
Apdrošināšanas polisē minēto apdrošināšanas summu var saņemt visu uzreiz vai tikai daļu un atlikušo summu, pārveidojot līgumu, pārvērst par mūža pensiju ar norunātu izmaksu periodu. Līgumā var ietvert arī apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem, kas paredz atlīdzību nāves vai paliekošas invaliditātes gadījumā.…
