Dzintars Sodums ir latviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs. Lai gan lielu daļu savas dzīves ir pavadījis ārpus Latvijas robežām, joprojām viņu devējam par izcilu latviešu rakstnieku. Jebkuram vērīgam lasītajam ir jāpaliek atmiņā viņa dzejoļu rindām un viņa grūtajiem dzīves gājumiem, esot trimdā. Dzintars Sodums raksta par to pēc kā ilgojās un skumst. Viņa dzejā var manīt spēcīgus pārdzīvojumus zaudējot sievu, ilgas pēc dzimtenes, un naids pret netaisnību, gļēvulību un vardarbību no iebrucēju puses, jo tieši viņu dēļ autoram mainās visa dzīve, un spiestā kārtā viņš izdara izvēli – pamest dzimteni. Viņa dzejā varam gūt ieskatu kādas izjūtas pārdzīvo trimdinieki, un cik grūti ir atgriezties mājās. Jo autors zin,: ,,viņš ir tas pats , bet Latvija nu jau ir pavisam cita ‘’. Manuprāt, tieši šajos laikos, kad visi pamet Latviju , lai meklētu labākas iespējas dzīvē, būtu jāpadomā par to cik svarīgas mums ir mājas, un lai tās saglabātu par tām ir jārūpējas.
Dzintars Sodums dzimis Rīgā, 1922. gada 13.maijā. Uzaudzis komersanta Andreja Soduma un viņa sieva Ellas ģimenē. Rakstnieks savu bērnību bieži pavada mātes un dažreiz arī tēva dzimtajās mājās, kur iegūst savus spilgtākos iespaidus par dabu, dzīvniekiem un kur rodas viņa pirmie priekšstati par morāli un sociālām attiecībām.
Dzintars Sodums mācījies Rīgas 23.pamatskolā. Par savu pirmo skolu Dz. Sodums raksta: „Labāko materiālu, ar ko dzīvot gadu desmitus, man ir devusi Rīgas 23. pamatskola Kronvalda bulvārī. Skolu vadīja demcentra darbinieks Sprīvulis, skolotāji bija no dažādām demokrātiskās Latvijas politiskajām partijām, bet vairums ar sociāldemokrātisku un liberālu pārliecību.” Dz. Sodums beidz pamatskolu 1936.gadā un, mātes mudināts, izvēlas nevis klasisko ģimnāziju, bet Rīgas pilsētas 1.ģimnāziju. Skolas laikā viņš aizraujas ar antīko un angļu literatūru.
…