Dzimumu lomas un stereotipi

Dzimte ir veids, kādā ir noteikti sabiedriskie paradumi. Dzimtes attiecībās ikdienas dzīvesveids tiek organizēts attiecībā uz reproduktīvo sfēru, kuru nosaka cilvēka reprodukcijas fiziskās struktūras un procesi. Tajā ietilpst arī seksuālās dziņas, dzimumattiecības, bērna dzimšana un aprūpe, fiziskās dzimumatšķirības un līdzība.
Kultūrā, kur sievietes un vīriešus neuzskata par polarizēta rakstura paraugiem, vismaz principiāli nepastāv tāds vīrišķības jēdziens, kā to izprot eiropiešu/amerikāņu kultūrā. Vēsturiskie pētījumi liecina, ka tā tas bijis arī eiropiešu kultūrā līdz pat 18.gs. Sievietes un vīriešus neuzskatīja par kvalitatīvi atšķirīgiem pēc rakstura; taču šāds priekšstats papildināja 19.gadsimta „atšķirīgo sfēru” buržuāzisko ideoloģiju.
Nav tiesa, ka maskulinitātes vispirms rodas un pēc tam nonāk saskarē ar feminitātēm; tās tiek radītas kopā, procesā, kas veido dzimtes iekārtu pasaulē.
Vīrišķības definīcijās parasti kā pašsaprotama tiek pieņemta kādas noteiktas kultūras nostāja pret vīriešu dzimtes personām, tomēr, lai raksturotu šīs personas, tiek izmantotas dažādas stratēģijas. Galvenokārt, tiek izšķirtas četras galvenās stratēģijas:
Esenciālisma definīcijas parasti izraugās vienu iezīmi, kas definē vīrišķības būtību, un vīriešu dzīvesveidu izskaidro, cieši turoties pie šīs iezīmes. …