Dziļās intervijas posmi un norise

Teorētiskās atlases stratēģiju lieto kā gidu atlasot cilvēkus intervijām. Vairumā dziļo interviju nav zināms, cik daudz interviju vajadzēs novadīt, kamēr respondents sāks runāt ar intervētāju.[1.]
Intervēšanas objektu atlasē svarīgi ir atrast cilvēkus, kuri būtu iesaistīti pētāmajā problēmā dažādā pakāpē, piemēram, cilvēki, kuri ir dzīvojuši okupētā zemē un , kuri nav. Tālāk ir jāatrod vieta intervijai, kas vislabāk atspoguļotu pētāmo jautājumu. Pirmie pieņēmumi un hipotēžu formulēšana notiek jau pēc tam, kad materiāls tiek vākts. Tiek noteiktas konkrētas jomas, kas interesē intervētāju. Vēlāk, iespējams, daļa no tām tiks atmestas.
Konkrētu cilvēku izvēlei intervijai ir jāatbilst nosacījumam – kurš pie ierobežota dziļo interviju skaita būs labāks eksperts, t.i., kuram no izvēlētajiem iespējamajiem objektiem ir atbilstoša dzīves pieredze. No šāda viedokļa izšķir:
tipiskus pārstāvjus;
marginālus pārstāvjus;
ekstremālo tipu;
izcilas personības.
Sociologi parasti izvēlas tipiskus, parastus noteiktas sabiedrības pārstāvjus. Meklējot respondentus nepieciešams noteikt dažus formālus parametrus – dzimumu, vecumu, profesiju, tautību u.tml. pēc tam ir jānosaka vieta, kur vieglāk tādus cilvēkus ir atrast (kādas ir formālās un neformālās konkrētā cilvēku tipa tikšanās vietas). Personīgie kontakti ir viens no labākajiem veidiem, kā piekļūt pat diezgan noslēgtai videi.
Pēc iespējamo kandidatūru atlases un viņu piekrišanas piedalīties intervijā, būtu vēlams palūgt nākošo informantu aizpildīt veidlapu par viņu pašu, kas var palīdzēt sastādīt intervijas plānu un veidot brīvu sarunu, neuzduroties netaktiskiem jautājumiem.…