2003.gada 7.novembrī Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīta par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Šajā sarakstā apkopotas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību. Tas nozīmē, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija pasaules nemateriālā kultūras mantojuma bagātību klāstā atrodas līdzās vēdisko dziedājumu tradīcijai Indijā, tango dejas tradīcijai Argentīnā un Urugvajā, tibetiešu operas tradīcijai, ķīniešu cītaras mūzikas spēles tradīcijai, Kabuki teātra tradīcijai Japānā un daudzām citām kultūras tradīcijām.
2008.gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Kādas ir atšķirības starp Dziesmu svētkiem kādreiz un tagad?
• Ja salīdzina ar Dziesmu svētkiem mūsdienās, senatnē tie bijuši vairāk nekā divas reizes īsāki un arī dalībnieku skaits bijis 43 reizes mazāks.
…