Romānā notikumi tie skatīti no tīņa – Leo – redzējuma. Viņš ir kā šī stāsta stāstītājs.
Pirmajā skolas dienā Maikas vidusskolā ieradās meitene, kura, savādi ģērbusies un pār plecu pārkarinājusi Havajas ģitāru, uzreiz piesaistīja citu skolēnu uzmanību. Līdz šim viņa skolā nebija gājusi. Visu bija apguvusi mājās. Kad viņā pārvietojās, visi ar acīm tai sekoja, pat sāka tenkot. Viņa klasē ar sevi iepazīstināja kā ar Zvaigžņu Meiteni. Jau pirmajā pusdienlaikā pēc maltītes viņa visus pārsteidza, spēlējot un dziedot savu Havajas ģitāru.
Jau nākamajā dienā Hilarija Kimbla apgalvoja, ka viņa nav īsta. Ieliktene, pārpratums, vienalga kas, tikai ne īsta. Viņa neiredzēja Zvaigžņu Meiteni.
Izbrīnu visos radīja tas, ka viņa nez no kurienes zināja visu vārdus, un, kad viņiem bija dzimšanas diena, apsveica ēdnīcā, spēlējot ģitāru un dziedot Happy Birthday.
Viņa gaiteņos sveicināja nepazīstamus skolniekus, bet ārpus skolas, ja vien kādam bija atgadījusies kāda nelaime, viņa atrada veidu kā atbalstīt, uzmundrināt un palīdzēt, paliekot anonīma. Svētkos viņa ļaudīm ko uzdāvināja, lai iepriecinātu. Viņa nežēloja ne naudu, ne savu darbu, lai kādam kaut vai tikai liktu pasmaidīt.
Atkal sākoties skolai, atsākās arī futbola spēles, kuras apmeklēja retais skolēns. Pirmajā gada spēlē uz laukuma bija parādijusies Zvaigžņu Meitene un visu laiku lēkājusi, un uzmundrinājusi, tā pārsteidzot tiesnešus, dalībniekus un karsējmeitenes. Starplaikā viņa kopā ar orķestri spēlēja savu Havajas ģitāru. Viņa atdzīvināja spēli un līdz nākamajai dienai par to jau zināja visa skola. Uz nākamo spēli ieradās vairāk nekā tūkstotis skatītāju, bet viņa neieradās. Visi sadrūma.
Nākamajā nedēļā karsējmeiteņu kapteine Melorija Stilvela uzaicināja Zvaigžņu meiteni iestāties komandā, bet viņa nešķita kā īstena karsējmeitene – par to liecināja vienīgi viņas drānas, jo savos darbos un uzvedībā viņa nemainījās. Nekad tik daudzi cilvēki nebija ieradušies uz futbola spēli, lai redzētu karsējmeiteni, cik daudzi bija atnākuši uz nākošo spēli. Ieradās gan skolēni, gan skolotāji, gan skolas absolventi. Viņi bija sajūsmināti un nepamanīja, cik patiesībā pati spēle bijusi garlaicīga, un, ka skolas komanda “Elektroni” atkal zaudēja.…