Dzelzs pēc metālu izplatības dabā ieņem otro vietu (aiz alumīnija). Tās saturs Zemes garozā ir 5,10 masas % . Brīvā veidā tā atrodas uz zemes nokritušajos meteorītos. Izplatīti ir dažādi dzelzs savienojumi. Tā ietilpst daudzos minerālos, no kuriem sastāv dzelzsrūdu nogulas. Lielas nogulas atklātas Kurskas magnētiskās anomālijas rajonā, Kolas pussalā, Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Latvijā sastopams purvu un ezeru rūdas, kas satur galvenokārt limonītu.
Galvenās rūdas ir dzelzs oksīdi ar dažādu sastāvu : magnētiskā dzelzsrūda jeb magnetīts Fe3O4 ,sarkanā dzelzsrūda hematīts Fe2O3 , brūnā dzelzsrūda jeb getīts Fe2O3 .Dzelzs sastopama dabā arī sāļu veidā – dzelzs špats jeb siderīts FeCO3 un pirīts FeS2. Dzelzi satur arī parastais māls.
1)Magnētiskā dzelzsrūda jeb dzelzs (II, III), oksīds Fe3O4; bagātas, augstas kvalitātes magnētiskās dzelzsrūdas atradnes ir Urālos – Visokajas kalnā, Magņitnajas kalnā un Blagodata kalnā.
2)Sarkanā dzelzsrūda Fe2O3 vislielākās tās atradnes ir Krivairogā
3)Brūnā dzelzsrūda Fe2O3.H2O; tās lielas atradnes ir Kerčā.
Dabā lielos daudzumos bieži sastopama pirīta rūda FeS2.
…
