2. Teksta emocionālā atmosfēra:
Emocionālā atmosfēra ir ļoti sajaukta, ir jūtams gan pārsteigums, gan nepatika, gan prieks, gan bēdas un pat ilgas un padošanās. Pārsteigums par to kā starp tik krāšņiem augiem kāds spēj iesēt “parastas” vilkvālītes. Bet ne visiem “parasts” ir vienāds, viss ir atkarīgs no tā, kā tu uz to skaties. Tāpēc dzejolī ir šis jautājums par to, ko teiks Dārznieks, šī intriga un neziņa par viņa emocijām redzot vilkvāles, neglītas un parastas, atnākot no tik krāšņiem magoņu un tulpju laukiem. Un beigās ir šīs saprašanas emocijas, ka arī vilku vāles var būt skaistas kādam, kurš tās ir sējis ar maigumu un mīlestību. Bet tajā pašā laikā vilkvālītes norāda uz sāpēm, jo sāpes mūsu dzīvē ir tas neglītais starp visu glīto, bet ja mēs to aizmirsīsim, tad dzīvosim bezgalīgā eiforijā un ar laiku kļūs garlaicīgi. Tieši tāpēc tekstā ir teiks “Bet rokas neceļas izravēt”, jo varbūt ir šī apziņa un bailes no tā, ka tiks aizmirsts sliktais.
…