6. Raksturot dzejolī paustā pārdzīvojuma aktualitāti.
Mūsdienās, manuprāt, mēs ļoti daudz sastopamies ar nodevību, pamešanu, nesaprašanos, šķiršanos un beigu beigās ar vientulību. Nenovērtējot viens otru mēs nonākam sāpēs, noslēdzamies. Zaudējot mīļu cilvēku (nāves gadījumā, šķiršanās gadījumā), vismaz kādu brīdi mēs nevaram dzīvot kā ierasts, tas ir kā mazs, noplēsts gabaliņš no mūsu sirsniņas. Pats nepatīkamākais, ka it kā mēs to varam kontrolēt, bet visbiežāk pagātnes emocijas vai zaudējums par kādu, ņem virsroku. Tādēļ, jā, tas noteikti ir aktuāli mūsdienās. Dzejolī jau paustais teikums (“... kāds mute ir dīvains caurums...”), parāda to, ka bieži pasakam, ko nedomājam, mēs bieži sāpinam. Pēdējie vārdi ir svarīgākie ar kuriem mēs atvadāmies no cilvēkiem.
…