I. Neapoles posms (1327-1340) – aizgūtu sižetu apdares
Neliela poēma tercīnās “Diānas medības”(pirms 1335)
Fiammeta nav minēta
Diānas biedrenes ir labi pazīstamas Florences dāmas
Pēc medību beigām Diāna ierosina ziedot Jupiteram un dot šķīstības zvērestu. Dāmas atsakās, jo viņu sirdīs “kvēl cita uguns”. Diāna paceļas debesīs, bet viņas vietā uz zemes nolaižas kailā Venēra. Venēra veic brīnumdarbu – medniecēm par lielu prieku, viņu nomedītie dzīvnieki pārvēršas par skaistiem jaunekļiem (viens no tiem – pats Bokačo).
tiek iezīmēta tēma, kas būtiska arī citos B. darbos – atbrīvojies no brieža ādas, Bokačo saka, ka mīla viņu no rupja dzīvnieka pārvērtusi saprātīgā cilvēkā, un ieraugot skaistumu, cilvēks kļūst garīgi bagātāks, jo skaistums aizgaiņā skumjas, skopumu un dusmas.
Romāns prozā “Filokolo”(1338)
Filokolo = gr, val. “draugs, mīlošais” + “smags darbs, ciešanas” = “tas, kurš cieš mīlas dēļ”
autobiogrāfiski motīvi (attiecības ar mariju d`Akvīno) kā īpašs individuālā cilvēka izpausmes veids, autora “Es” klātbūtne lit. darbā
apstrādā viduslaiku lit. populāro Florio un Bjančiflores (fr. Fluāra un Blašeflēras) mīlas stāstu
ietērpt senatnīgo stāstu par pagāna un kristietes mīlas likstām jaunā mākslinieciskā formā, kas atbilstu antīkās pasaules kultam
darbības virzītāji – antīkie dievi
stāstījuma stilā plaši izmanto mitoloģisko tēlainību.…
