Nākamā svarīgā nodaļa stāstā bija tā daļa, kurā Grētele un Bruno caur logu ieraudzīja koncentrācijas nometni. Viņi spriedelēja vai tie ir lauki vai arī lauksaimniecība. Viņi kādu laiku strīdējās līdz nonāca līdz brīdim, kad viņi ieraudzīja skatu, kad karavīri uzjautrinās par bērnu bailēm no šāvieniem. Bruno ievēroja, ka visiem bija vienādas, jocīgas pelēki svītrotas pidžamas un pelēki svītrotas cepures.
Liela daļa grāmatas sižeta bija apraksts par to, kā Bruno iepazina ebrejus, kuri nebija tik ļauni, kā viņam bija stāstījis skolotājs. Viņi bija jauki, izpalīdzīgi cilvēki. Viņš iepazina Pāvelu, kurš bija jauks vīrs, ārsts un ebrejs. Viņš iepazina Šmuelu, kurš bija viņa vecuma zēns. Šmuels arī bija ebrejs. Viņš sadraudzējās ar Šmuelu vairāk nekā ar Pāvelu. Viņš nesa viņam ēdienu, gāja runāties ar viņu, spēlēja spēles ar viņu caur žogu. Tā bija laba izmaiņa Bruno ikdienas dzīvē, jo viņam bija ļoti garlaicīgi jaunajās mājās vienam.
Jo vairāk Bruno sarunājās ar Šmuelu, jo vairāk viņš jutās apjucis. Šmuels bija jauks zēns un labs draugs Bruno, taču kad Bruno uzzināja, ka Šmuels ir ebrejs viņš
…