Džakomo Antonio Domeniko Mičele Sekondo Marija Pučīni

Izcilākais gadsimta mijas (un ne tikai) operkomponists; vispopulārākais operkomponists; verisma spilgtākais pārstāvis; līdz ar viņu noslēdzas vesels operas laikmets – opera kā hedoniskā (baudu, katarses) māksla. Ietekmē XX gs. mākslu. Pēdējais itāļu operas bruņinieks. Līdz ar Dž.Pučīni beidzas vēlīnais romantisms.
40 darbības gadi (1884-1924)
Operas stilistika:
Žanrs – liriski psiholoģiskā drāma (Verdi Traviata).
Verisma pārstāvis, bet plašāk – ne tikai nevaldāma kaisle, greizsirdība un asiņaina slepkavība:
Pārdzīvojumu smalkums, apgarotība, poēzija;
Maigas, līdzpārdzīvotas, pašaizliedzīgas varoņu savstarpējās attiecības
Verisma simbols, lai gan arī citi komponisti rakstījuši tās pašas operas, ko Dž.P. (Ž.Masnē Manona; P.Leonkavallo Bohēma; A.Franketti Toska)
Ietekmes:
Verdi reālisms
Vāgnera simfonizācija, vadmotīvi un caurviju attīstība
Debisī impresionistiskā krāsainība, tēlainība, kolorīts, skaņkārta, krāsas
Ekspresionisms, jauni virzieni, emocionālais spriegums un sakāpinājums…