Gan indivīda, gan nacionālā, gan starptautiskā drošība ir viena no cilvēces svarīgākajām problēmām. Nacionālā drošība ir īpaši svarīga, jo valstis ietekmē daudzus apstākļus, kas nosaka drošību arī abos pārējos līmeņos. Tāpēc ir nepieciešams pilnībā izprast drošības konceptu, taču pēc veiktajiem pētījumiem nākas secināt, ka drošības koncepts ir nepietiekami un nepilnīgi izstrādāts, ka drošība kā tāda dažādu pētnieku un analītiķu darbos tiek apskatīta tikai kādā noteiktā šaurā nozīmē. Līdz 1980.g. bija izdots ļoti maz konceptuālu darbu par drošību un vēl joprojām nav atrodama vienota teorētiska nostādne. Lielākais sasniegums saistās vienīgi ar pētījumiem par drošības dilemmu, un visvairāk darbu tiek veikts tieši par šauru nacionālās drošības jomu.1 Vairāki autori ir kritizējuši un nosaukuši par šauru un nepamatotu tādu pieeju, kura akcentē nacionālās drošības ideju un kura bieži noved pie drošības interpretēšanas militārajā aspektā.2
Reālistu piedāvātais starptautiskās politikas modelis uzsver, ka tā ir vienīgi cīņa par varu, un drošība tiek uzskatīta par varas, it īpaši militāras varas, atvasinājumu (it īpaši attiecināms uz Otrā pasaules kara un Aukstā kara laiku). Drošības koncepts- sašaurināts līdz kritērijam, pēc kura varēja konstatēt, kā attiecīgai valstij vai sabiedroto valstu grupai veicies cīņā par varu, vai arī to, cik stabils kopumā ir spēku līdzsvars.…