Šīs esejas temats ir “Dotības un spējas”, kas tāpat kā temperaments un raksturs ir cilvēka individuālo īpatnību kopums. Savas dotības un spējas ir ļoti būtiski apzināties jau agrā bērnībā, jo no tā savā veidā ir atkarīga personības turpmākā dzīve, pareizas profesijas un darbības jomas izvēle. Tādēļ šajā esejā nedaudz tiks pievērsta uzmanība tam kā un kādos apstākļos attīstās spējas, tiks arī apskatīti vairāki spēju attīstības līmeņi tādi kā apdāvinātība, spējas, talants un ģenialitāte. Protams, arī tiks pievērsta uzmanība jautājumam, kas tad īsti ir dotības un spējas un kā tās tiek iedalītas.
Tātad spējas ir to personības psihisko īpatnību un kvalitāšu individuālais kopums, kurš tai nodrošina konkrēta darbības veida apguves un izpildes precizitāti un ātrumu . Tātad ir skaidrs, ka visiem cilvēkiem nepiemīt vienādas spējas, jo katram augstāk minēto psihisko īpatnību un kvalitāšu kopums ir stipri atšķirīgs. Piemēram, mūziķis, kuram būs labi attīstīta muzikālā dzirde, bet nebūs absolūti nekādas muzikālās balss, nevarēs nodarboties ar skatuves mākslu- dziedāšanu, bet savukārt viņš savas spējas varēs izmantot kā komponists, diriģents, vai lai spēlētu kādu mūzikas instrumentu.
No augstāk minētā var secināt, ka kaut kādas konkrētas darbības izpildi nodrošina dažādi spēju struktūru elementi, kas arī nosaka to, ka dažādiem cilvēkiem piemīt dažādas spējas. Piemēram, lai cilvēks būtu literāts viņam ir jāpiemīt radošai iztēlei, augsti attīstītām estētiskajām jūtām, interesei par cilvēku psiholoģiju, tēlainai atmiņai, jābūt smalkai valodas izjūtai, pašizteikšanās tieksmei. Savukārt gleznotājam jābūt mākslinieciski radošai iztēlei, izteiktam redzes analizatora jūtīgumam, tēlainai atmiņai (tāpat kā literātam), redzes sensomotorām īpašībām. Turpretī cilvēkam, kurš saistīts ar organizatoriskajām spējām, jāprot ātri orientēties sarežģītā situācijā, ātri iepazīt cilvēkus un izveidot ar viņiem kontaktus u. c. .
Kaut gan esam noskaidrojuši, ka dažādiem darbības veidiem ir nepieciešami vairāki spēju struktūrelementi, tas nebūt nenozīmē, ja kāds no tiem iztrūkst, tad cilvēks nespēs šo darbības veidu veikt, jo var veidoties spēju kompensācija . Tās mehānismi ļauj cilvēkam pielāgoties dažādiem darbības veidiem . Minēsim piemēru ar to pašu mūziķi. Ir zināms, ka ļoti svarīga šī darbības veida izpildei īpašība ir absolūtā dzirde, bet ja tā tomēr nepiemīt, tā var tikt kompensēta ar spilgti izteiktu muzikālo atmiņu, muzikāliem priekšstatiem un ritma izjūtu , un šis cilvēks mūzikā spēj darboties praktiski tikpat veiksmīgi kā tāds, kuram piemīt absolūtā dzirde. Līdzīgi ir ar jebkuru citu darbības veidu.
…