Vārds „loģika” veidots no sengrieķu vārda logos (vārds, jēdziens) un ir daudznozīmīgs. Ar to apzīmē gan zinātni par domāšanu, gan noteiktu domāšanas īpašību, gan arī īstenības parādību likumsakarību.
Cilvēka izziņa ir aktīvs un mērķtiecīgs īstenības izpratnes process. Šis process pamatojas uz informāciju, kas iegūta ar maņu orgānu palīdzību Uztvertās informācijas tālāko analīzi nodrošina domāšanas process.
Domāšana ir īstenības atspoguļošanas cilvēka smadzenēs augstākā forma. Domāšana vēsturiski izcēlusies sabiedrības veidošanās gaitā darba procesā. Bioloģiski attīstās un tiek mantoti domāšanas spējas nepieciešamie priekšnosacījumi, kuri eksistē ļoti sarežģītajā cilvēka smadzeņu fizioloģiskajā struktūrā, taču šie priekšnosacījumi rada iespējamību veidoties un attīstīties domāšanai tikai sabiedrībā – audzināšanas un apmācības procesā.
Izmantojot domāšanu, tiek realizēta īstenības apzināšanās un izziņa. Izziņa ir parādību izprašanas aktīvs mērķtiecīgs process, t.i., parādību būtības, īpašību, likumu atspoguļošana. Izziņa sākas ar sajūtām un uztvērumiem, kas rodas apkārtējai pasaulei iedarbojoties uz cilvēka sajūtu orgāniem viņa praktiskās darbības procesā. Sajūtās un uztvērumos tiek sniegts lietu un parādību, to īpašību, sakarību, attiecību jutekliski tēlains atspoguļojums. …