Atslēdzieties no pagātnes! Lai miroņi aprok savus miroņus... Nošķirieties no vakardienām, kas muļķiem gaismoja ceļu uz pīšļu valstību... Pat paši spēcīgākie salīkst, kad tagadnē, šodienā, jāstiepj nākotnes nasta kopā ar pagātnes smagumu. Nošķiriet nākotni no sevis tikpat cieši kā pagātni... Nākotne ir šodien... Rītdienas nav. Atpestīšanas diena ir šī , kurā dzīvojam. Enerģijas zudums, garīgas grēmas, nervozs satraukums pa pēdām seko cilvēkam, kurš gremžas par nākotni... Sāciet pierast pie dzīves „šodienas ietvaros”.
Vai Dr. Oslers gribēja sacīt, lai mēs vispār nepūlamies un negatavojamies nākotnei? Nē. Nepavisam. Taču šajā uzrunā viņš centās uzsvērt, ka vislabākais veids, kā sagatavoties nākotnei, ir koncentrēt visu gara spēku, visu aizrautību šodienas darba priekšzīmīgai veikšanai.
Nezūdieties nākošā rīta pēc, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ir diezgan, ka ikvienai dienai pašai savas bēdas.
Domājiet par nākotni, katrā ziņā domājiet, plānojiet un gatavojieties. Tikai - nezūdieties, neraizējieties!
Atšķirība starp pareizu un aplamu domāšanu ir šāda: pareiza domāšana balstās uz cēloņu un seku analīzi un rosina uz loģisku, konstruktīvu plānošanu; aplama domāšana parasti noved līdz galējam saspringumam un nervu sabrukumam.
Gudram cilvēkam dzīve ikdienu sākas no jauna. Nodzīvot dienas pa vienai nemaz nav tik grūti.
Viena no vistraģiskākajām īpašībām cilvēku dzīvē ir tā, ka mēs allaž tiecamies atlikt dzīvošanu uz vēlāku laiku. Mēs visi sapņojam par kaut kādu teiksmainu rožu dārzu kaut kur aiz apvāršņa, bet neprotam priecāties par rozēm, kas zem mūsu logiem zied šodien.
Pārāk vēlu atskārstam, ka dzīve ir pašā dzīvošanā, ik dienas, ik stundas pulsā.
Nekad vēl neviens nav iebridis divreiz vienā un tai pašā upē. Upe mainās ik mirkli, un tāpat mainās arī cilvēks, kas upē iebrien. Dzīve ir nemainīga plūsma. Vienīgā drošības sala ir diena, kurā dzīvojam. Kālab aptumšot šās dienas skaistumu, cenšoties atrisināt nemitīgai maiņai un pilnīgai neziņai pakļautās nākotnes problēmas - nākotnes, kuru neviens nespēj paredzēt?
Senie romieši prata šo dzīves gudrību nosaukt vārdā. Viņi teica: „Priecājieties šodien!” vai „Tver dienu!”. Patiesi – tver dienu un izmanto visu, ko tā spēj dot!
…
