K. Gustava Junga teorija „Intraversija - ekstraversija”.
K.G. Jungs savā praktiskajā darbā ievēroja divas izteiktas tipiskas atšķirības, kuras nodēvēja par intraversiju un ekstraversiju, kas mijiedarbojas ar pārējām psihes funkcijām, tādām kā: domāšana, jušana, sajūtas un intuīcija. Jungs ir nonācis pie secinājuma, ka katrā cilvēkā ir gan intraversija, gan ekstraversija, bet viena vai otra tipa pārsvars akcentē psihes funkcijas.
Hansa Aizenka „Bioloģiskā tipoloģija”.
H. Aizenks personību definē, kā rakstura, temperamenta, intelekta un ķermeņa kopuma mehānismu, kas nosaka tās unikālo veidu, kā tā realizē sevi objektīvajā realitātē. Šo dažādo sistēmu sadarbība veido tipus. „Katrs tips ir hierarhiski organizēts un sastāv no iezīmēm, iemaņām un specifiskām reakcijām.[1;112]” Katrs tips balstās uz dažādām iezīmēm, kuras balstās uz iemaņām, bet katra iemaņa balstās uz specifiskajām reakcijām.