Sludinājumā Nr.1 kā sagaidāmas norādītas labas latviešu un vēlamas angļu valodas zināšanas. kā vēlamas norādītas arī angļu valodas zināšanas. Vadoties pēc vakancei norādītajiem pienākumiem, un, ņemot vērā, ka uzņēmums ir starptautisks, jāsecina, ka tirdzniecības un servisa speciālistam ikdienas darbā vairāk nāksies saskarties ar vietējiem klientiem (sludinājumā izcelts, ka darbinieks tiek meklēts DARBAM OGRES, ĶEGUMA, LIELVĀRDES, SKRĪVERU, KOKNESES, PĻAVIŅU UN JĒKABPILS NOVADOS). Taču, paturot prātā, ka lauksaimniecības tehnikas specifikācijas un tehniskā literatūra bieži vien mēdz būt angļu valodā, turklāt pēdējos gados ir pamainījies arī lauksaimniecības nozarē strādājošo uzņēmumu un privātpersonu nacionālais sastāvs (gana daudz ir zviedru, dāņu, vācu lauksaimnieku, kas savu darbību izvērš Latvijā), angļu valodas kā starptautiskas saziņas valodas prasība ir, manuprāt, pamatota. Netipiski, ka sludinājumā nav norādītas krievu valodas zināšanas (kaut vai “vēlamā” līmenī). Tieši netipiski, nevis nepamatoti. Netipiski tādēļ, ka, cik nācies saskarties ar darba sludinājumiem, krievu valodas zināšanas vakancēm, kurās darba saturs saistīts ar sadarbību ar klientiem, tiek norādītas pat kā obligātas, nevis pat tikai vēlamas.
Sludinājumā Nr.2 norādīta prasība brīvi sazināties latviski un krieviski, kā arī pārvaldīt angļu valodu. Lai arī abu vakanču darba saturs varētu būt līdzīgs un veicamie pienākumi un klientu loks arī aptuveni līdzvērtīgs, tomēr norādīta krievu valodas prasme. Protams, iespējams, ka vakantā amata pienākumi paredz arī komunicēšanu ar klientiem no Krievijas un bijušajām Padomju Savienības valstīm, taču tas tomēr raisa aizdomas, ka, neskatoties uz to, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, paralēli darba tirgū tomēr pastāv noklusēti atzīta divvalodība.
…