Aknu akmeņi žults ceļos un žultspūslī rodas iekaisuma radīto pārmaiņu rezultātā. Vēlāk tie paši var būt par ieilguša iekaisuma parādību cēloni un izraisīt nekrozi, atrofiju, paplašināšanos, aizsprostojumu un plīsumus. Tas savukārt izraisa vispārējas pārmaiņas — žults akmeņu slimību (holelitiāzi), kas izpaužas sastrēguma dzeltenajā kaitē, aknu funkcijas traucējumā, vēderplēves iekaisumā un dažreiz beidzas ar nāvi.
Nieru akmeņi dzīvniekiem veidojas nieres bļodiņā un urīnpūslī. Ja akmeņi pārvietojas ar urīnu, tos var konstatēt urīnvada, urinizvadkanālā, kā arī urīnā. Visbiežāk tie sastopami govīm un zirgiem, suņiem, aitām, kazām, cūkām un putniem.
To veidošanās cēlonis ir vispārēji minerālvielu maiņas traucējumi, minerālvielu pārpilnība barības līdzekļos un ūdenī, hronisks nieru, galvenokārt nieru bļodiņu iekaisums (pielonefrīts) un urīnpūšļa iekaisums (urocistīts). Akmeņi sastāv no kalcija sāļiem (kalkiem), fosforskābes un skābeņskābes sāļiem.
Atkarībā no veidojuma lieluma izšķir urīnakmeņus (urolīti) un urīna smiltis (urosedimenti).
1.Urīnakmeņi var būt viens vai daudzi (100 un vairāk); kopumā tie bieži vien līdzīgi nieres bļodiņas kontūrām, bet urīnpūslī mēdz but ieapaļi vai ovāli. Lieliem dzīvniekiem akmeņu svars nieres bļodiņā sasniedz 1,5 kg, urīnpūslī — līdz 1 kg, bet izņēmuma gadījumos pat 10 kg. Akmeņu krāsa variē no pclēkdzeltenas līdz tumšbrūnai. Pēc cietības tie līdzīgi akmenim; griezumā novēro kārtainu, bet dažkārt porainu uzbūvi.
2.Urīna smiltis izgulsnējas urīna izvadorgānos. Tās ir līdzīgas pulverim vai putraimiņiem, kas sasniedz prosas grauda lielumu. Urīna smiltis dažkārt savienojas un veido urīnakmeņus.
Urīnakmeņi un urīna smiltis izraisa nieru atrofiju, iekaisuma un nekrotiskas pārmaiņas, urīnorgānu mehāniskus bojājumus. Virzoties pa urīna izvadceļiem, akmeņi dažkārt iziet līdz ar urīnu vai aizsprosto urīnvadu un urīnkanālu, radot smagas sekas urīna sastrēguma veidā, tā uzsūkšanos asinīs (urēmija) un organisma pašsaindēšanos, kas izraisa nāvi.
Asinsvadu akmeņi veidojas artērijās (arteriolīti) un vēnās (flebolīti) trombu pārkaļķošanās rezultātā. Venozie akmeņi ar asins plūsmu var nokļūt sirds dobumos.
…
