Diskriminācija darba tirgū

Visplašākajā nozīmē diskriminācija ir aizliegta atšķirīga attieksme, kas noved personu vai kādas personas grupas pārstāvjus pie viņiem nelabvēlīgas situācijas, pamatojoties uz dažādām personiskām iezīmēm – sensitīvajām pazīmēm (piemēram, dzimums, rasu vai etniskā izcelsme utt.)
Diskriminācijas veidi: Tiešā diskriminācija (pastāv, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret citu personu tieši kāda iemesla ); Netiešā diskriminācija (rodas tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostāda kādas grupas pārstāvjus nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citām personām, ja vien šāds noteikums, kritērijs vai prakse nav attaisnojami ar objektīvu mērķi.); Personas aizskaršana (ir no tās viedokļa nevēlama rīcība, kura ir saistīta ar kādiem aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem (dzimums, vecums utt.) un kuras mērķis vai sekas ir cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai agresīvas vides radīšana); Norādījums diskriminēt.
Monitorings – sistemātiska parādību un procesu novērošanas, pētīšanas un iegūto rezultātu salīdzināšanas metode priekšstata iegūšanai par šo parādību un procesu faktisko stāvokli un attīstības tendencēm, kas atver iespējas parādības un procesus koriģēt.
Darba tirgus monitoringa Latvijā izveidošana ietver diskriminācijas signālu monitoringu. Darba tirgus monitorings nozīmē tā uzraudzību, taču šai uzraudzībai jābūt apsteidzošai, novēršot atsevišķu grupu un darba tirgus segmentu problēmas, kuras var veidot sociāli nevienlīdzīgu situāciju dažādām darba tirgus dalībnieku grupām. …