Diskrēti un nepārtraukti sadalīti gadījuma lielumi

Gadījuma notikuma iespējas notikt vai nenotikt bija tā kvantitatīvs raksturojums. Gadījuma lielums raksturo izmēģinājuma rezultātu kvantitatīvi, t.i. skaitliski. Piemēram:
šaujot no viena un tā paša ieroča pa vienu un to pašu mērķi, notikuma apstākļiem nemainoties, mēs tomēr novērojam, ka šāvieni mērķi trāpa dažādās vietās. Parādās lādiņu izkaisīšanās.
glāzes molekulas ātrums nav nemainīgs lielums. Tas mainās atkarībā no sadursmes ar citām molekulām. Gāzes molekulas ātruma izmaiņai ir gadījuma raksturs, tas atkarīgs no tā, kā molekula var sadurties vai nesadurties ar kādu citu gāzes molekulu.
firmas saražoto defektīvo mašīnu skaits nedēļā ceturkšņa laikā ir mainīgs lielums, kas ir atkarīgs no dažādiem ražošanas procesa apstākļiem.
Gadījuma lielums ir mainīgs lielums, kas var pieņemt tās vai citas vērtības atkarībā no dažādiem apstākļiem.
Gadījuma lielumus apzīmē ar lielajiem latīņu burtiem X, Y, Z, bet to vērtības ar mazajiem burtiem x, y, z.
Izmēģinājuma rezultātā gadījuma lielums var iegūt dažādas skaitliskas vērtības, bet katrā atsevišķā izmēģinājumā tikai vienu vērtību. Gadījuma lielumi var būt diskrēti un nepārtraukti.
Diskrēts gadījuma lielums.
Lielumu X sauc par diskrētu gadījuma lielumu, ja tā visu iespējamo (dažādo) vērtību kopa ir galīga vai bezgalīga skaitļu x1, x2, …, xn, … virkne un katrs notikums X = xi (i = 1, 2, …, n, …) ir gadījuma notikums, kas iestājas ar noteiktu varbūtību pi.…