1. Dirkema teoriju ietekmēja Konts, Spensers, Spinoza. No Konta smēlies: ideja valda pār pasauli, visas nebūšanas nāk no prāta nesaskaņas, nepieciešams atjaunināt reliģiju, sab-as kārtības un progresa ideja. Imponēja Konta naturālistiskā ideja-jābalstās uz faktiem. Konts fundamentāli ietekmēja Dirkemu. Spenseru kritizē par individuālismu, bet patika viņa organiskā metodoloģija. Īpaši piestrādā pie f-ju jēdziena, lomas. Apgaismības idejas un tradicionālisti uzskatīja, ka sab-ai jāvalda pār atsevišķu indivīdu. Viņi akcentē valsts lomu attiecībā pret indivīdiem. Apgaismībā patika brālības vienlīdz idejas, apelācija pie cilv. prāta. Atsaucies uz Ruso, Semsimona, Monteskjē idejām. Iestājās par cilv. prāta apgaismošanu.E.D. studējis arī vācu kl.filoz.- Vundu, Kontu. Interesēja pozitīvisms.
2. Darba dalīšana- profesionālā specializācija, kas raksturīga ne tikai saimniecisk. dzīvei, bet vērojama visās dzīves jomās, arī mākslā un zinātnē. D.-dalīš radusies gandrīz vienlaikus ar dzīvo dabu. Pēc E.D. domām, tas ir ne tikai sociāls institūts, bet arī vispārbioloģiska parādība. Tās avoti meklējami organiskās matērijas pamatīpašībās.
Pamatfunkcijas- tās ir ārkārtīgi svarīgas: sab-bas integrēšana, sociālā organisma vienotības nodrošināšana un solidaritātes radīšana. D.-dalīš rada solidaritāti, jo tā starp cilvēkiem rada vesalu pienākumu sistēmu. Solidaritāti E.D. aplūko kā augstāko tikumisko principu, kā augstāko kopīgo vērtību, ko atzīst visi sab-as locekļi.
3. Darba dalīšanas 1. cēlonis: sab grupu apjoms- indiv. skaits, to skaita pieaugums. Apjoms nerada D.-dalīš, tāpēs 2.cēlonis: cilv. grupu materiālais un morālais blīvums sab-ā, cilv. grupā. (Mater.blīv- indiv.sk. dotā teritorijā. Morālais blīv- sakari, komunikācija starp indiv.) D.-dalīš cēlonis- soc mijiedarbības pastiprināšanās. D.-dalīš attīstība ir arī pamats indiv. attīstībai.
4. Arī D.-dalīš var būt negatīvi varianti. Sakarā ar nepilnībām D.-dalīš tā var novirzīties no savas pamatfunkc- radīt organisko solidaritāti un attīstīties normālās formās. E.D. pievēršas 3 galven D.-dalīš normālībām 1. Daudzi indiv nav piemēroti savai profesionālajai lomai, jo viņiem trūkst vajadzīgo spēju. Tās cēlonis ir ārējo jeb soc faktoru nevienlīdzība (p: īpašuma mantošana). Taču vienmēr pastāvējusi un pastāvēs arī iekšējā jeb dabiskā nevienlīdz, kuras pamatā ir cilv spējas un talants. 2. D.-dalīš neadekvāta organizāc- darba organizētības un intensitātes nepietiekamība. Tā rada nekārtības, nesaskaņotību un strādātāju pasivitāti. 3. Anomija- patoloģisks sab-as stāvoklis kurā vairs nav stingras indiv tikumiskās regulācijas. Raksturīga ekon krīžu laikiem. Tieši ar anomiju E.D. tikumiskās krīzes, kas mēdz iestāties pēc sab-kiem satricinājumiem. Anomija tā sakāpina un deformē atsevišķus indiv tieksmes, ka izjauc personības līdzsvaru.
5. Kolektīvā apziņa- ticējumu un jūtu kopums, kas kopējs sab vidējiem locekļiem, veido noteiktu sistēmu. Apziņa ir neatkarīga no atsevišķa indiv gribas. Kopējā apziņa ir reāls spēks, tā nosaka indiv atsevišķu rīcību, pastāv tikai caur atsevišķiem indivīdiem. Apziņai ir īpaša vērtība- tā domā un jūt tāpat kā mēs. Kolekt apz elementus- kolektīvos priekšstatus- E.D. iedala vairākās grupās: 1. Vispārīgās idejas un jūtas, kas izpaužas piem tautas leģendās, reliģ uzskatos un politiskajā pārliecībā. 2. Tikumiskās normas jeb morāle (tās precīzāk norāda kā indiv rīkoties un ko viņš nedrīkst darīt). 3. Juridiskās normas (to ievērošanu nodrošina valsts). 4. Dažādi tikumiskie, juridiskie un reliģiskie faktori kas regulē ekonomisko rīcību.
…
