Dinamiskie procesi mazajās grupās

„Dinamiskie procesi grupās, jeb grupas dinamika (K.Levina termins) ir sociālpsiholoģisko procesu un parādību kopums, kas realizējas mazajā grupā un raksturo visus mazās grupas iespējamos funkcionēšanas un pastāvēšanas cikla etapus: mazās grupas veidošanos, attīstību, grupas darbību, stagnāciju, regresu un iziršanu.”1
Dinamiskie procesi ir sociālpsiholoģiski fenomeni, kas nodrošina grupas funkcionēšanu, attīstību un grupas locekļu mijiedarbību. Tie fiksē un padara iespējamas psiholoģiskās pārmaiņas grupā tās pastāvēšanas laikā, veido grupas apziņu un determinē tās darbību. Dinamiskie procesi grupās ir saistīti ar divām tendencēm grupas aktivitātēs- integrāciju un diferenciāciju. Integrācija ir virzīta uz grupas saliedēšanu, bet diferenciācija vairāk ir saistīta ar grupas attīstību un izpaužas kā grupas locekļu lietišķo un emocionālo attiecību hierarhizācija un specializācija atbilstoši grupas mērķiem un uzdevumiem.

Mazās grupas izveidošanās un attīstība
Darba grupas visbiežāk rodas pateicoties kaut kādiem ārējiem faktoriem, piemēram, attīstās kāds sociālais institūts vai organizācija un to ietvaros veidojas mazās darba grupas. Pastāv arī tādas darba grupas, kas veidojas spontāni, lai kopīgi risinātu kādas cilvēkiem nozīmīgas problēmas, sasniegtu mērķus.
Sociālajā psiholoģijā nepastāv vienots uzskats par grupas attīstības stadijām. Dažādās tipoloģijas balstās galvenokārt uz Šuca, Bennisa un Šeparda uzskatiem. Literatūrā var sastapt trīs, četru un piecu fāžu iedalījumu grupas attīstības procesā.…