1.Limbiskās sistēmas veidošanās posmi
Rodoties zīdītājiem, radās arī jauni smadzeņu garozas un zemgarozas veid., kas bija sagrupēti apļveidā un ieguva limbiskās struktūras nosaukumu. Tā paplašināja līdzšinējo emoc.stāv.loku, radot iekāres, dusmu, kvēlas mīlestības, dziļa riebuma jūtas.
Tālāk attīstoties, LS pilnveidoja spēju apgūt jaunas iemaņas un atcerēties apgūtās.
GS piedēklis kopā ar LS radīja vēlmi veidot ģimeni, spēju pieķerties, audzināt bērnus.
LS perifērijā atrodas daudzi nervu centri, tāpēc izšķirošā nozīme augstākās NS darbībā ir emocionālajam prātam.
Garozas jaunākajā daļā notiek arī emociju un domāšanas sintēze – varam izjust emocijas arī saistībā ar dažādiem abstraktiem simboliem, tēliem, mākslu.
2.Mandeles ietekme uz emocijām
Mandele (amigdala) ir mandelei līdz.veid.augšpus smadzeņu stumbra, limbiskā loka pamatnes tuvumā. Ja m.izpoerē, cilv.zaudē spēju novērtēt notikumu emocionālo nozīmi (emocionālais trulums). Mandelē glabājas arī cilv.emocionālā atmiņa; ja tās nav, tad nav arī ciešu pers.kontaktu.
Viena no svarīgākajām emocijām mandelē ir kaisle.
Emoc. inteliģences pamatā ir mandeles mijiedarbe ar garozas jaunāko daļu.
Kad spējas emocijas gūst virsroku pār saprātu, mandelei pieder izšķirošā loma – tā pārbauda visus maņu orgānu uzņemtos impulsus un izvērtē tikai to, vai kaut kas no tiem ir nepatīkams, un ja tā ir, tad tā izsūta signālus uz visām pārējām smadzeņu daļām un vadīt to darbību.
Te meklējami arī „nervu patvaļas” pirmsākumi – p., nesavaldīgi emociju „izvirdumi”, pirms vēl pieslēgusies domāšana.…
