Ādas slimību ārstēšanai jābūt vispusīgai. Tā ietver režīmu, diētu, vispārējo terapiju, lokālo terapiju, fizikālo terapiju, kūrortterapiju un psihoterapiju. Jāņem vērā organisma vispārējais stāvoklis un organismu patoloģija, kas ietekmē ādas funkcijas normā un patoloģijā. Katra slimnieka ārstēšanai jābūt individuālai un kompleksai. Ārstēšanas rezultātā jāpanāk pilnīga lokālo simptomu izzušana vai vismaz slimības stabilizācija.
Režīms
Brīvs – bez ierobežojumiem
Mājas – jāatrodas mājās, lai neaplipinātu citus
Gultas – jāguļ gultā
Stacionārais – sūta uz slimnīcu
Parasti pacientam jānodrošina miers, miegs, atpūta, jānovērš kaitīgie faktori, jāņem vērā darba apstākļi. Stacionārā parasti jāārstē slimnieki ar ģeneralizētu vai disiminētu (izsētu) procesu, ar smagu intoksikāciju, hronisku slimību paasinājumu, kas nepadodas ambulatorai ārstēšanai, ja nav skaidra diagnoze.
Diēta – sevišķi jāievēro alerģisko un hronisku recidivējošu (atkārtotu) ādas slimību slimniekiem, kā arī gremošanas trakta un nieru slimību slimniekiem. Biežākā slimnieku sūdzība ir ādas nieze, ko parasti pastiprina ass, trekns uzturs. No uztura būtu „jāsvītro” visas organismam kaitīgās un kairinošās vielas (šķīstošā kafija, mandarīni, šokolāde, kakao, vīnogas (rozīnes), jogurti, garšvielas, medus, rieksti, zemenes u.c.).…