Pirmkārt, es šajā pilsētā izveidotu programmu jauniešiem, kuri kļuvuši par upuriem izvarošanā, lai palīdzētu viņiem psiholoģiski tik galā ar šo pārdzīvojumu. Otrkārt, es pajautātu Sāra, vai viņa zina, kā šis izsargāšanas līdzeklis strādā un vai viņa zina, kādus riskus tas rada viņai kā 15 gadus vecai meitenei. Es apjautātos arī par to, vai viņa ir šo problēmu pārrunājusi ar vecākiem un vai viņi ir informēti par Sāras rīcību. Jo lietot kontracepciju, ja tas nav vajadzīgs un tā tiek lietota tikai baiļu dēļ, nav veselībai nepieciešams, turklāt es pieņemu, ka Sara savā vecumā vēl nav uzsākusi dzimumdzīvi. Treškārt es mēģinātu saprast, kādas ir Sāras attiecības ar vecākiem, un kāpēc viņai tik ļoti negribas viņiem izstāstīt savas bažas un iemeslus, kāpēc vēlas uzsākt lietot šīs tabletes. Varbūt šīs bailes no izvarošanas rodas tāpēc, ka ģimenē nav veselīgas attiecības starp tēvu un māti, varbūt Sāra saskaras ar vardarbību starp vecākiem, tieši no tēva puses pret māti. Nonākot pie situācijas, kad vecāki atsakās kopā ar Sāru apmeklēt klīniku, es velētos pajautāt – kāpēc? Vai tas ir tāpēc, ka vecāki ir kategoriski pret šo meitas lēmumu, vai tas ir tāpēc, ka vecākiem nav intereses iesaistīties meitas ikdienas lēmumos un viņu atbalstīt ar savu padomu. Es kā ārste izstāstītu Sārai visus plusus un mīnusus, ar kuriem viņa var saskarties lietojot šīs tabletes un pēc tam jautātu viņai, vai viņa savas domas nav mainījusi. Ja viņa savu viedokli nemainītu un vēlētos, lai izrakstu viņai šīs tabletes, tad es to darītu, jo, ja viņa ir attiecībās ar puisi, tad tāpat ātrāk vai uzsāks seksuālo dzīvi.…
