Demokrātisko režīmu salīdzinošā analīze

Demokrātiskie režīmi ir ļoti daudzpusīgi, lai arī balstās uz kopēja vērtību pamata. Demokrātiskais režīms parasti pastāv attīstītajās valstīs. Valsts demokrātiskā režīmā1:
1)garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti;
2)nodrošina sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu;
3)gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgas intereses.
Savukārt pilsoniskā sabiedrība demokrātiskā režīmā kontrolē valsti. To nodrošina tas, ka lielākajam vairumam pieaugušo ir tiesības piedalīties brīvās vēlēšanās, par savu izvēli nesaņemot ne atlīdzību, ne sodu, visas balsis ir līdzvērtīgas, ievēlētie līderi ir padoti vēlētājiem, kas tos mierīgā ceļā var nomainīt un pilsoņiem ir pieejami dažādi informācijas avoti. Bez konstitucionālās institūcijas demokrātiskajam režīmam raksturīgs sociālais plurālisms – sociālās varas dalīšana.
Demokrātisks režīms valstī var pāriet anarhijā, haosā, un sabiedrība var kļūt nepārvaldāma. Var izveidoties ļoti bīstams stāvoklis – „pūļa vara” jeb ohlokrātija. Tās sociālo bāzi veido mazizglītoti, morāli pagrimuši vai arī izmisumā nonākuši cilvēki, kas gatavi savā rīcībā iet līdz galējībām, paužot savu neapmierinātību ar dzīvi.
Tā ir pati bīstamākā varas forma, kas var sabiedrībai nodarīt vislielāko ļaunumu, - politiskā vara demokrātisku vēlēšanu rezultātā var nonākt pretrunā ar kompetenci un profesionālismu politikā, - demokrātijas īstenošanu traucē2:
1. vāja ekonomiskā bāze;
2. sociālās problēmas;
3. zema politiskā kultūra un atbildība valstī kopumā (tas ir raksturīgi visām postsociālisma valstīm);
4. sabiedrības šķelšanās naidīgās grupās. …