Politisko režīmu būtiski raksturo tas, kādas attiecības starp pilsonisko sabiedrību un valsti vai kāda ir demokrātijas attīstības pakāpe attiecīgajā sabiedrībā. Par pilsonisko sabiedrību sauc valsts tieši nepārvaldīto sabiedrības dzīves sfēru, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgas viņu apvienības.
Demokrātijas režīmi, to veidi
Demokrātiskā režīmā pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti un nodrošina pilsoniskās sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Valsts gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgas intereses. To visu nodrošina īpašs liberālās demokrātijas noteikumu ansamblis, kas pilsoņiem dod iespējas kontrolēt politiskos līderus:
Absolūtajam vairākumam pieaugušo ir tiesības piedalīties brīvās vēlēšanās, par savu nodoto vai nenodoto balsi nesaņemot atlīdzību vai sodu;
Visām balsīm vēlēšanās ir vienāda vērtība jeb “svars”’;
Nevēlētās (ieceltās) amatpersonas ir padotas ievēlētajām, kam pieder pēdējais vārds svarīgāko jautājumu izlemšanā;
Ievēlētie līderi savukārt ir padoti vēlētājiem, kas tos mierīgā ceļā var nomainīt;
Pilsoņiem ir pieejami dažādi informācijas avoti, un amatpersonas viņus par šo avotu izmantošanu nedrīkst represēt;…